Viedoklis par attiecību noformēšanu.

Manuprāt, arī tāda neliela liekulība piemīt tam, ka saka, ka kāzas nevēlās, taču savu otro pusi sauc par "vīru".
Nesaprotami arī liekas tas, ka sieviete ir gatava audzināt konkrētā vīrieša bērnu, bet precēties ar viņu "nav gatava"..

Manuprāt, mūsdienās viena no problēmām ir nauda.
Labi,mazuļa audzināšanai arī tā ir vajadzīga, bet kāzas tomēr izmaksā smuku summu. tie 5-6 un tūkstoši taču jāsakrāj.
Var jau,protams, sarakstīties, bet daudzi pāri vēlas skaistas kāzas ar baznīcu u.c.
Tāpēc ceru sakrāt naudu pirms mazais pats izdomās pieteikties :D

Bet es noteikti esmu PAR "pareizo" attiecību modeli ar secīgumu- bildinājums, kāzas, mazulis.

Nav gan vajadzīgi 5-6 tūkstoši, ja grib un māk plānot.
Pati ceremonija baznīcā pārsvarā maksā līdz 50 EUR. Lielākie izdevumi ir par kleitu, gredzeniem, galdu un dekorācijām.

Pasaulespilsone, neesmu vel ne reizi precējusies. Tā nebija nopietna summa , vienkārši minējums/piemērs. Es nezinu, cik kāzas izmaksā. ;)

Pasaulespilsone, nu, nu, nu. Nevajag tagad tādus tekstus. Katrs pāris dara kā vēlas. Savu viedokli izteici, tad tagad nevajag pārmest, ka redz no sākuma ir bērns un tad tikai kāzas. Ja tev apmierina savs attiecību modelis, tad tas ir tikai apsveicami, bet nevajag tagad kašķi taisīt :)

Mr.Penguin, kurā vietā es pārmetu? :)

Es apzināti neieņemtu bērnu no vīrieša, kurš mani nav apprecējis. Pat nedomātu par tādu iespēju.

Un man arī nav saprotama tā dzīvošana kopā gadiem bez oficiāli noformētām attiecībām. Šķiet, ka kaut kas uzlikts uz pauzes, ne īsti randiņu periods, jo ir kopdzīve, bet nav arī vīrs un sieva.

Cik interesanti lasīt šādus viedokļus.
Mani pārsteidz, te daudzās reizes izteiktā frāze - "precas bērna dēļ".
Ja pāris nodzīvojis kopā 7 gadus, piemēram, piesakās bērniņš un viņi nolemj precēties - un sieviete pati uzskata, ka viņi precas bērna dēļ, tad man liekas, ka šajās attiecībās jau ir problēma.
Precēšanās bērna dēļ, man liekas tādā situācijā, kur pāris ir tikko sākuši attiecībās un "iekrīt" ļoti ātri un tad steidz precēties, lāga viens otru nepazinuši.
Bet pēc daudziem kopdzivē pavadītiem gadiem apprecēties, kad pieteicies bērniņš... es to neuzskatu par kaut ko nosodāmu, bet es uz to skatos kā uz faktu, kad pāris grib būt ģimene arī oficiāli.
Fakts, ka nav jāprecas, jo līgava nevarēs izbaudīt, vispār neiztur nekādu kritiku :-D Saprotu, ka tas ir arguments tām, kas bez alkohola nespēj savu dzīvi iedomāties.
Pašai bērniņš pieteicās esot laulībā, bet ja cilvēki ir nolēmuši sakārtot attiecību oficiālo pusi un abi dara to labprātīgi un no brīvas gribas - es esmu tikai par un vienmēr priecājos, lai arī bērniņš ir jau pieteicies, vai tikai plānojas.
p.s. - ar lielu vēderu jau obligāti nevajag precēties. Ja pirmā grūtniecība, bieži vien, vēders parādās ap 6.mēnesi un nevienam skauģim var acīs nedurties.
Vispār es esmu par laulībām.
Vīrs un sieva - tas ir citādāk. To sapratīs tikai tās, kas ir precējušās.:-)

vēders parādās ap 6.mēnesi un nevienam skauģim var acīs nedurties.

Da labi! Es domāju, ka visām nu neeenormāli skauž, ka tā tante precās ar vēderu, nu nenormāli skauž! :D
Man bija viņas žēl...Jo neizskatījas, ka viņai ir ļoti viegli (jo vēders tiešām bija liels, ļoti liels).

arii man bija taa doma, ka gribu appreceeties un tad plaanot beernus, bet taa kaa mans puisis nav latvietis, muusu plaans taa iisti nesakriit :D kad plaanojaam gruutnieciibu, zinaaju, ka kaazas shobriid atkriit. nestresoju, jo man taas kaazas shobriid nedeg, bet negribu arii buut attieciibaas 10 gadus ar 3 beerniem un nepreceejusies..

Esmu precējusies, bērnu nav. Kāzas dēļ bērna uzskatu par sliktu ideju. Bet dzemdēt vairākus bērnus bez kāzām arī nešķiet laba ideja. Manā uzskatā laulības ir likumsakarīgs attiecību attīstības posms. Kad esi sapratis, ka vēlies ar šo cilvēku būt kopā "līdz nāve jūs šķirs..." laulības šķiet tikai loģiskas. Ja nav pienācis tas punkts, tad protams nav jēgas precēties. Bet es vispār nesaprotu priekš kam veidot ilgsotšas attiecības un dzīvot kopā ar cilvēku, ja jūti, ka "kaut kas" nav kārtībā, kur nu vēl dzemdēt bērnus. Man ideja par bildināšanu dēļ bērna šķeit pazemojos. Ķip es tev neesmu pietiekoši laba (ja jau vairākus gadus nebildināja), bet tagad tu būsi tik cēls, ka apprecēsi mani, lai bērns dzimtu laulībā...

Vispirms laulības, tad bērns.
Man nav saprotami tie teksti "neprecamies, jo nevaram atļauties". Kas tad ir svarīgāk - būt ģimenei oficiāli vai skaista ballīte? Manuprāt, ballītei nav nozīmes. Ja naudas nav, tad saraksties, iedzer šampi un pa mājām. Svarīgāk taču būt viens otram, dzirdēt otra jā vārdu un solījumu..
Bērns prasa vēl lielākus finanšu līdzekļus. Ja jau nespēj sakrāt mazām kāzām, tad par kādiem bērniem var būt runa? Naudas vairāk neuzradīsies pēc viena vai vairāku bērnu dzimšanas..tiešām visi cer, ka ar bērnu kļūs bagātāki, lai varētu iekrāt šikām kāzām?
Pirmajās attiecībās biju draudzene 7 gadus, sagājāmies gan ļoti jauni un gluži 18 gados precēties negribējās, bet tagad, otrajās attiecībās, diezgan skaidri zināju, ka negaidīšu 7 vai vairāk gadus. Neesam taču pusaudži. Ja esmu izvēlējusies vīrieti, tad esmu un likumsakarīgi liekas mīt gredzenus. To pašu sagaidu no vīrieša.

Nespēju būt tik kategoriska, jo manā draugu lokā neviena ģimene nav tāda, kas apprecējusies dēļ bērna, vai kādu citu piespiedu rezultātā. Laulības notikušas gan pirms, gan vēlāk, un ģimenes ir harmoniskas, mīlošas un nekad nespētu apgalvot, ka starp šiem cilvēkiem laulības bijušas kādu citu iemeslu, kā mīlestība un vēlme savas attiecības solīt Dieva priekšā.
Patiesībā man ir vienalga vai cilvēki precas ar vēderu vai bez, jo ne man spriest, tāpat nekad neesmu uzskatījusi ka laulības nodrošina drošu kopdzīvi, tomēr gadījumu ir tik daudz, un mūsdienās šķirt laulību nav sarežģīti - tāpat kā apprecēties. ;-)

Arī biju kopā bērna tēvu kādus 6 gadus līdz pieteicās mazais. Pati izdomāju, ka gribētu sarakstīties, lai visiem forši vienāds uzvārds. Beigās to lēmumu nožēloju, jo mēs ātri vien pēc kāzām izšķīrāmies :D

Un jā, būt grūtniecei/līgavai ir pilnīgi garām, īpaši, ja tie ir pēdējie mēneši, kad nevari ne nostāvēt, ne nosēdēt, viss krīt uz nerviem :D

Man vispār tā attieksme pret kāzām ir ne tā pozitīvākā, liekas, ka tā ir tikai naudas izšķiešana, vairāk jēgas no tās nav. Jo ja abi cilvēki ir laimīgi un iemīlējušies, tad nav pilnīgi nekāda nozīme vai tas ir oficiāli vai nē.

Nav man nekāda baigā viedokļa šajā jautājumā...katrs dara un dzīvo pēc saviem ieskatiem ;-) neesmu no tām, kas nosoda kādu par to, ka viņš dzīvē kaut ko dara nepareizā secībā :D mammai ir draudzene no tehnikuma laikiem, kura ar savu nu jau tagadējo vīru apprecējās pēc kādiem 10 pazīšanās gadiem un cik tur kopā nodzīvotiem, abiem ir ap 40 gadiem un tikai tagad laulībā sagaidīja pirmo mazuli... šaubos, ka tāds attiecību modelis ir traucējis viņu laimei :-)
Pati esmu vecākiem pieteikusies, kad viņi bija knapi pilngadīgi, kāzu laikā biju mammai puncī...un? Neuzskatu to par kaut kādu noziegumu (t)

Fakts, ka nav jāprecas, jo līgava nevarēs izbaudīt, vispār neiztur nekādu kritiku Saprotu, ka tas ir arguments tām, kas bez alkohola nespēj savu dzīvi iedomāties.

Tā arī ir - savās kāzās dzeršu un dancošu uz velna paraušanu kopā ar saviem tuvajiem un mīļajiem ar skaistu kleitu mugurā, nevis balonu zem tās!
Loģiski, ja man tas nebūtu svarīgi, tad jau tagad sēdētu ar zelta riņķi pirkstā un priecātos par grūtnieču fotosesiju baltā kāzu kleitā. Nu, par jauno uzvārdu arī protams.

Man ir pilnīgi vienalga, kā citi dara, man draugos ir visādi varianti - gan tie, kas uzreiz precas, kā stāvoklī, gan tie, kas vispirms vēlas bērniņu un pēc tam precēties. Gan tie, kas lēnā garā apprecas un tad tikai sāk par bērniņu domāt. Visos gadījumos ir k kas pozitīvs, ko atrast. Piemēram, man liktos baigi skaisti, ja manās kāzās mana meita būtu puķu meitene. :-D

Pašai vienīgais variants, ko es negribētu ir precēties stāvoklī. Mani vecāki arī tā arī nemaz nekad neapprecējās (nodzīvoja tikai ilgi kopā), līdz ar to man tās kāzas arī neliekas nekāds must have, kur nu vēl, ja iemesls ir bēbis.

Undiya, dejot var ar visu balonu un priecāties uz velna paraušanu.
Žēl, ka cilvēki nespēj izjust patiesu prieku bez alkohola, tiešām ļoti žēl.

man tās kāzas arī neliekas nekāds must have, kur nu vēl, ja iemesls ir bēbis.

+ man arī kāzas nav nekāds mērķis vai prioritāte ;) un īsti neatbalstu precības esot ar redzamu punci, bet nu kas kuram laime :-)