Viedoklis par attiecību noformēšanu.

Nesaprot kada kuram dala kads kaa dzivo ? Piekritu, the one, ka viriesi par tadam lietam pat neaizdomajas , ka tikai babas var iedomaties vins jau mani neciena vai mani mil stiprak, jo appreceja.
Par to gadijumu, kur virietis gaisa labaku , nu kaa jus to ziniet ? Vel to cik x nedela sekss ir - nu apbrinojami.
Katrs dzivo kaa velas un ari sievietes var negribet preceties un tur nav nekada sakara, ka virietis negrib taapat kaa tie , kuri ir preceti nav garants, ka virietis to sievieti ciena. Nu visadi dzive ir un mes nevaram spriest,nosodit citus.

Man draugs attiecību sākumā pateica, ka noteikti vispirms precības, tad bērni - kas ir ļoti dīvani, jo paša vecāki tā arī nav apprecējušies, neviens no vecākajiem brāļiem neprecas, bet ir pa 1-2 bērniem katram. Nezinu, kur to ideju par apprecēšanos izvilcis, ja savā ģimenē, kur audzis, tas nav bijis aktuāli.
Bet mani apmierina, es arī tā gribētu. Ja nu kaut kas noies greizi ar kontracepciju pirms tam - nekāda lielā bēda nebūs, apprecēsimies pēc bērna piedzimšanas. Grūtniecības laikā gan nevēlētos precēties.
Bet dzīve vienmēr ievieš savas korekcijas - kā būs, tā būs.

šī tēma ir vienkārši malta, malta un vēlreiz malta, esmu par to aizdomājusies vairākas reizes. Protams, dzīvē ir dažādas situācijas, bet man šķiet, ka ja pāris ir stabils, mīl viens otru pēc kāda laika gribas kaut kādu nākamo soli attiecībās - un kāzas ir tas solis, ka pāris visiem apkārtejiem parāda (!!!un vīrietis uzņemas atbildību) - JĀ, mēs esam kopā un vēlamies būt kopā līdz mūža galam. es vienā rakstā lasīju tieši par to, ka, ja nav tā bildīnājuma, kāzas esot daudzus gadus attiecībās, tad nav arī īsti līdz galam tā "akceptēšana".

JĀ, mēs esam kopā un vēlamies būt kopā līdz mūža galam.

Un cik pēc statistikas ir kopā līdz mūža galam? Tā gribēšana neko nenozīmē, ja attiecībās iet sūdīgi, tad bieži vien šo solījumu nevar turēt. Gribēt ar kādu būt līdz mūža galam ir tikai ilūzija, tā liekas, kad cilvēki ir ļoti iemīlējusies, atknāk sadzīve un notestē attiecības. Un kas ja vīrietis grib ar sievieti būt līdz muuza galam un pēc laika vairs tā nedomā? Un kāpēc kaut kādiem visiem kaut kas jāparāda? Aj, es laikam nesaprotu visu šo.

es vienā rakstā lasīju tieši par to, ka, ja nav tā bildīnājuma, kāzas esot daudzus gadus attiecībās, tad nav arī īsti līdz galam tā "akceptēšana".

Un kā ar tiem, kas nāk no šķirtas laulības un vienkārši netic laulībai. Viņiem laulība nesaistās vispār ar jebkādu "akceptēšanu".

Kā arī vīrs, kurš sit sievu viņu ciena, jo ir viņu apprecējis? Bieži vien cilvēki pēc laulībām izmainās.

Meitenes, tikai mieru! :)
Jūs tagad bāžat visu vienā maisā.

uz to brīdi, kad precas cilvēki visdrīzāk ir laimīgi un vēlas būt kopā visu mūžu! neviens jau neprecas ar domu, ka pēc gada vai diviem izšķiršies!visi cer uz to labāko, un ka ir izvilkusi laimīgo lozi!

Jūs tagad bāžat visu vienā maisā!

tas nozīmē, ka nevajag precēties, jo iespējams vīrs pēc kāzām sitis vai kļūs neadekvāts? :D

Ja cilvēks netic laulībai jau sākotnēji, tad visdrīzāk problēma ir viņā pašā - šķirta ģimene, iepriekš piekrāpts utt.