Man nesen bija interesants atgadījums.
Nedaudz sastrīdējāmies ar vīru, viņš iegāja Rīgas centrāltirgū pēc piena, es izgāju ārā, gāju uz autoostu. Pienāk klāt čigāniete un saka man, lai palīdzu nokļūt līdz lidostai, es viņai atbildu, ka neesmu no Rīgas, nevaru palīdzēt, nezinu, kurš transports brauc, ka no 13. tramvaja ielas, cik atceros, vajadzētu būt. Čigāniete izvelk no somas smaržas, neatceros nosaukumu, kaut kāds Belucci, vai tml. iepakojumā, ar cenu un saka man, lai Dievs Tevi svētī. Es nobrīnos un jautāju, kāpēc atdod, viņa saka, ka brauc prom un vairāk nevajag, bet lai es viņai palīdzu tikt uz lidostu (iedodu naudu). Es jautāju, vai Jums vajag e-talonus? Viņa man saka, nē man vajag no sākuma tikt uz Ventspili, jo tur atrodas viņas mašīna, es jautāju, ar ko brauksi uz Ventspili? Skatos viņai acīs, viņa saka, ka ar autobusu, es viņai atbildu, ka ejam autoostā, nopirkšu biļeti, viņa atkal saka, nē nē, pati nopirks, neesot laika. Es dodu smaržas atpakaļ un saku, ka diemžēl nevaru palīdzēt, viņa dod man tās smarža un saka: Māsa, lai Dievs Tevi svētī, iedod, cik nav žēl. Es atbildēju, ka nevaru palīdzēt. Vīrs tieši iznāca no tirgus un gājām prom.
Interesanti ir tas, ka man nebija krustiņa, nekādu speciālu pazīmju, pēc kā varētu pateikt, ka es esmu kristiete.