Tām, kuras atmetušas smēķēšanu

Pagājušovasar 3 mēnešus nepīpēju, tā vairs nedariišu :D nekādas labas izmaiņas nebija, vieniigi vairāk nauda makā. Bija neforši, nepatīk sevi stopēt, kàdēļ sev teikt, nē, ja patiik process, smarža un es ar prieku izbaudu kūpināt cigareti nakts melnumā vai vienkàrši atpuuutas briižos;-)

5 gadus nepīpēju. Pirms atmetu pīpēju 7 gadus
Oža palika labāka, garšas sajūtas uzlabojās, pazuda ikdienas 2ls zudums makā nu tā, nekas īpašs. Nekāda waaauuu momenta nebija un nav joprojām.
Man liekas, ka tā waauu momenta gaidīšana ir iemesls kādēļ daudzi pēc pāris mēnešu nepīpēšanas tomēr atsāk. Cilvēks gaida kaut kādu īpašo brīdi, to laimes un labuma sajūtu pēc atmešanas, tomēr to nesagaida un atsāk.
Smēķētāji mani nesatrauc. Izņēmums ir, kad iet pa ielu man pa priekšu un kūpina un smēķēšana telpās, bet tas man riebās arī tad, kad pati pīpēju.

man parasti ap sesiju/ eksāmeniem/ lieliem notikumiem gadās, ka atkal sāku smēķēt. 1-2 mēnešus vidēji katru gadu smēķēju, tad pēkšņi atmetu.
Kad nesmēķēju, elpoju brīvi, mazāk slimoju ar brohītiem utml slimībām. pa lielam tas ir vienīgais. bet es arī traki nesmēķēju, man tad bija max 5 cigaretes dienā. pa ballītēm gadās izpīpēt puspaciņu vakarā, tad nu gan nākamajā dienā sāp plašas.

es taa ka gribu atmest, taa kaa neee. Patik tas process un tml. Kad vajag paris stundas iztikt bez smeekesanas,piemeram, aukleejot beernus tad iztieku bez.

pirmaa rita cigarete gatavojot kafiju gan ir neaizstaajama.

Es mierīgi ar nedēļu vai pat mēnesi varu nesmeiķēt (ir jau iepriekš darīts), bet man patīk tas process, kaut vai tikmēr kamēr gaidi kādu vari mierīgi uzpīpēt un pagaidīt jo līst telefonos spēlēt spēlītes utt. nav manā gaumē kamēr gaidu. Tā var arī labu kompāniju atrast kad visi laukā pīpē vai pie bāra, vai pasākumā.
Vienīgais laiks kad es nespēju atmest pīpēšanu ir ja man ir daudz stress, jo tad man tā cigarete tiešām ir vajadzīga kā skābeklis lai varētu funkcionēt, bet pat tagad kad stresi garām un ir miers, es atkal nedēļu mierīgi dzīvojoties vispār nepīpēju un kāre pēc pīpēšanas ar nebija.

1. Cik ilgi atmesta smēķēšana?
2. Uzskaitiet kādus labumus pamanījāt, kopš tā brīža!

1. Varētu būt 3 gadi.. (nepiefiksēju precīzi)

2.
Kopumā labāka fiziskā pašsajūta;
Labāka oža;
Varu izpildīt sportā lielākas slodzes uzdevumus;
Neož mati, nesavelkas drēbes ar dūmiem;
Vairāk naudas;
Draugs sajūsmā un vecāki priecīgi :D
Alkohols mazāk reibina;
Manuprāt, forši ir apzināties, ka pār Tevi nevalda cigarete un, pārvarot sevi, ceļas pašapziņa (es to VARU) :)

1. 3gadi, kā nepīpēju
2. labāka pašsajūta sportojot, nav aizdusas, apzinos, ka katru dienu sevi neindēju. vairāk naudas ietaupās. Jā, tā sajūta ir super, ka apzinies, kad esi brīvs no tā :)

Aptuveni pus gads. Šajā laikā gan esmu pa kādai cigaretei uzpīpējusi. Es nolēmu, ka neliegšu sev neko piespiedu kārtā. Ja ļoti vēlēšos, tad uzsmēķēšu. Tā es arī atmetu, izsverot un apdomājot, vai es patiesi gribu smēķēt, līdz nonācu līdz atskārsmei, ka negribu gan. Smēķēšanai bija neskaitāmi daudz vairāk mīnusu, nekā plusu.
Turklāt es smēķēju ilgi. Teju 10 gadus diendienā. Un sāku just arī negatīvu ietekmi uz veselību. Tā kā mans dzīves ritms jau tāpat nav no veselīgākajiem, komplektā ar smēķēšanu parādījās sirds problēmas (pārlecieni pēc smēķēšanas), kā arī nepārejošs klepus.

Kopš nesmēķēju, nav vairs ne sirds pārlecienu ne klepus.
Pazudusi arī aizdusa. Varu uzkāpt pa kāpnēm ātrāk un aizskriet tālāk.
Drēbes un māja nesmirds. Nauda nenoliedzami ieekonomējas.
Un pats jaukākais - es beidzot jūtu kā pasaule smaržo. Un arī ēdiens kļuvis garšīgāks.

1. Apmēram 5 gadi
2. Nēkādus

Manuprāt, vislielākais pluss ir cigarešu smaržas neesamība. Nesmēķēju jau 2 gadus, tagad, kā nesmēķētājai ļoti atbaidoši liekas,ja sajūtu, ka kopta sieviete, iesmaržinājusies ar dārgām smaržām, kurām cauri sit tabaku.. :-/ Vai elpa, kad cigaretes+ kafija + košļājamā gumija.. :-/

Otrs ieguvums, protams, nauda. Par veselību- ir uzlabojumi, bet grūti spriest , jo reizē pārtraucu arī lietot alkaholu, ballēties naktī, tas varētu būt visam kopā rezultāts. Oža ir ļoti uzlabojusies.

alkoholu (ekskūzī) :-D

1. biju neregulāra smēķētāja, bet nu jau gads kā nesmēķēju vispār.
2. nesmird mati, rokas, ārjakas
aizbraucot uz ārzemēm nav jāpārdzīvo, ka manas cigaretes nepārdod un visas citas pretīgas
naudiņa ieekonomējās (lai gan tā pat citur iztērējās)
varu vairāk paskriet/pasportot
nesāp plaušas (jā, kad smēķēju pa laikam sāpēja)
ziemā nav jāsalst ārā bez iemesla

1. Nu jau mēneši 4.
2. Apziņa, ka samazinu iespēju gados 50, 60 nomirt no plaušu vēža. Ir uzlabojusies oža - sajūtu visu labāk, spēcīgāk. Gandrīz pazudušas galvassāpes, kuras bieži mocīja. Apģērbs nav pievilcies ar cigarešu dūmiem, kā arī rokas nesmird kā pelnu trauks. Ejot pie dažādiem cilvēkiem vairs nav jādomā vai viņiem nav nepatīkami no cigarešu smakas (smēķējot ļoti respektēju cilvēkus, kuriem tas ir nepatīkami). Vispār atmešana man ir sanākusi pārsteizoši labi. Nav tā, ka sevi jākontrolē un jāierobežo kaut kā. Varu mierīgi sēdēt blakus smēķētājiem bez uzmācīgām domām par cigareti. Retu reizi ir bijis tā, ka labprāt uzsmēķētu, bet tas ātri pāriet. Galvenais ir atrast iemeslus kāpēc nesmēķēt un būs labi.

Ko tad tā kosmietes grib atmest :-D

Vai tad smēķēt nav kruti :-D kad sākāt smēķēt 12 gados gan jau ka bija spicakā lieta :-D

Es atmetu smēķēšanu, jo iestājās grūtniecība.
Uzlabojumus nejūtu. Reizēm ir jūtama nepārvarama vēlme pēc cigaretes. Pārsvarā tāda vēlme rodas tad, kad uznāk vispiemērotākais brīdis cigaretei. Nebaidos arī no vārda - pietrūkst. Bet ļoti šaubos, ka pēc grūtniecības atsākšu smēķēt.

Nesmēķēju, 13 gados pamēģināju, tas arī bija viss. Kā arī riebjas, ja ej pa ielu un priekšā ejošais smēķē (e) kā arī kādreiz bija problēmas ar kaimiņiem, kas to darīja, jo tad visa dūmu smaka sagaidīja mani virtuvē jau no paša rīta!

Vienīgo procesu ko es izbaudu tāda veida ir ūdenspīpe :-D un pat tad reti.