Darbaholisms

Mans vīrs tāds ir, viņš ļoti daudz strādā, lai mums nekas netrūktu. Jā, ir bijis tā, ka es reāli jutos kā vientuļā māte, ir arī bijis tā, ka nezini, būs Ziemassvētkos jāstrādā vīram vai nebūs.
Bet ar gadiem esmu iemācījusies sevi nodarbināt, atrast sev hobijus.

Nav labi straadaat tik daudz, ka neatliek laika ne gjimenei, ne draugiem, ne sev pasham. Dazhi visiem speekiem dzenas peec iespeejami vairaak naudas un beigu beigaas pat nesanaak, kad nopelniito teereet, jo cilveeks visu laiku ir darbaa. Dziivee ir daudz svariigaakas lietas par darbu, kapaa miljonus liidzi veel neviens nav panjeemis.

Jauka reinkarnācija no BUCIITE7. :-D

Neziu, ko es varu teikt par vīrieti, ja pati tāda esmu. Laikam būtu negodīgi otram pārmest to, ar ko grēkoju pati.. Un jā, es mēdzu strādāt no rīta līdz pašam vakaram, varu naktī utt.

Bet vispār piekrītu, ka tas ir tracinoši, jo būtībā laika maz kam pietiem un pat retajās brīvdienās sakrājas tik daudz darāmā, ka visu laiku ir viena skriešana. Kā es to ciest nevaru! Bet tai pašā laikā savu darbu dievinu!

un labāk lai viņš ir tusētājs, kas visu algu noballētu un pelna pat mazāk, nekā tāds, kas visulaiku strādā,cenšas slimīgi pelnīt vairāk,bet mājās tikpat kā nav vai ir vēlu vakaros

Nu.. daļēji jā, bet to viņa saka tikai tagad, ja reāli satiktu tādu nonstopa tusētāju, drīz jau sāktu dziedāt citu dziesmiņu.. Bet par to naudas vērtību attiecībās.. Ja ģimenei pietiek, tad labāk tiešām būt ar cilvēku, kas gan pelna, gan atrod laiku ģimenei, nevis hronisku pelnītāju, kurš nevar apstāties..

Nu ja grib vīrieti kurš ir blakus, lolo attiecības ar savu klātbūtni nevis tik maka saturu, tad jau laikam tas darbaholiķis nebūtu tas labākais variants attiecībām.
Ja vīrietim nav laika nekam citam kā tik darbam, tad tas liek sievietei justies nedrošai ar laiku, vai viņa ir gana laba? varbūt vīrietim ir mīļākā vai vienkārši vairs nejūtas tik sievišķīga un vajadzīga? vai vienkārši viņa sāk justies slikti jo vīrietis kuru viņa mīl nevar viņai būt blakus un nejau dēļ apstākļiem kas spiestu strādāt kā trakam, bet gan dēļ paša vīrieša kurš darbu ir nolicis kā viss svarīgāko, bet partneris ir otrajā plānā.

Pašai nācās kādreiz saieties ar cilvēku kuram darbs bija mazliet par daudz svarīgs. Es saprotu ka cilvēks daudz strādā un cenšas daudz nopelnīt un dabūt labāku amatu, bet tomēr tas nenozīmē ka tikmēr var otru pusīti atstāt pilnībā novārtā un gandrīz vai uzrasties tik pēc seksiņa un pēc tam tik pat kā skriet atpakaļ uz darbu.

Kā draugs teica, jāstrādā ir tik daudz lai varētu uzturēt sevi un savus mīļos, bet darbs tomēr būs otrajā vietā un mīļotā sieviete pirmajā.

Interesanti viedokļi. Man pašam personīgi arī liekas, ka tāda slimīga strādāšana lai tik ģimenei nekas netrūktu ir ļoti lieka un nepareiza...Un parasti taču attiecībās strādas abi un nopelnīs plus mīnus līdzīgi. Un ir daudzi darbi, kur nav jāstrādā daudz, var pat gandrīz vispār uz darbu nenākt, bet noeplnīt pietiekami daudz, lai varētu kopā ar draudzenes algu, samaksāt īri, pārtiku un visu pārējo :) Attiecibās taču kopā pavadītais laiks ir daudz svarīgāks par naudu :) Un ja otrs gribēs nedēļas nogalēs satitk draugus, izklaidēties, bet otrs tikai strādās, tad tas nebūtu godīgi, ka viens smagi strāda, bet meitene piemēram izklaidētos,dzertu ar draudzenēm visulaiku,bez vīra klātbūtnes :D

Pati ar reizēm mēdzu daudz strādāt vai pieslēgties darbiem kas jādara, bet tai mirklī kā mans draugs ienāk pa durvīm es to visu nometu malā ja tas ir iespējams un pievēršos viņam. Protams ne kā apsēstā, bet tomēr man patīk norobežot darbus no cilvēkiem, tā pat kā es lūdzu lai mani netraucē ja es esmu tiešām ielīdusi tai darbā.

Man vispār raksturs ir īpatnējs jo kamēr man ir daudz darba es reāli neatļauju sev izklaidēties, tas var būt mēnesis vai gads pat, bet kamēr darbi nebūs padarīti es viss drīzāk ne iešu uz tusiņiem, ne atļaušos aizbraukt kaut kur atpūsties vai pat satikšos tik daudz ar cilvēkiem. Es sev pašai neļauju to baudu un atpūtu kamēr darbs nav padarīts, bet protams nevaru noliegt ka ir arī vienkārši uznākušas dienas ka pat zinot ka jādara tu nespēj saņemties, bet tai pašā laikā neļauj sev vismaz to dienu izbaudīt ar kādām izklaidēm.

Miss Joker- Tas jau izklausās pēc apzinātas sevis spīdzināšanas :D Es personīgi tā nevarētu :D Man patīk visu atlikt līdz pēdējam :D Bet katram savs ;)

Jā man ir tāds ieradums sevi spīdzināt, bet toties tad kad es tieku izklaidēties esjūtos pilnīgi brīva no uztraukumiem par darbiem vai citām lietām, tāpēc varu līdz pēdējam izbaudīt atpūtu :)

UP

Maču Pikču, arī ievēroju to pašu :-D

Uzskatu, ka vīrietim pirmajā vietā ir jābūt darbam, savai pašrealizācijai.

Es domāju, ka negribētu būt ar darbaholiķi. Mans vīrs arī tāds nav, bet man pašai pēdējā laikā sanāk pa 13 stundām birojā, bet ne jau tāpēc, ka es būtu darbaholiķe, nē, es esmu slinka kā kaķis pēcpusdienas saulē, bet vienkārši darbā tāds periods, bet vīrs to sāk nesaprast un pārmest man darbaholismu. Nu tas pārejošs posms.

Negribu, lai vīrs strādā vairāk, bet nu mums nav ne bērnu, ne īres maksājumu, ne kredītu, tāpēc ir viegli tā, kā ir. Ja situācija būtu citāda, iespējams neiebilstu pret darbaholiķi.

Jāmūk no tādiem, kas mīl dzert un tusèjas pa klubiem.

Jackie- Bet ja nu pārim saliekot kopā algas,sanāk nomaksātu visu un pietiek izklaidēm? Vaitad tad būtu jāraujas melnās miesas,lai tikai pelnīti vairāk?

Man nevajag, lai vīrietim pirmajā vietā būtu darbs, man patīk, ka viņam pirmajā vietā esmu es.

Un tas nenozīmē, ka viņš manis dēļ ko upurē vai no kaut kā atsakās, vienkārši fakts kā tāds. Viņam darbs nav pasaules centrs.

Marissa- tieši manas domas :)

Jackie- Bet ja nu pārim saliekot kopā algas,sanāk nomaksātu visu un pietiek izklaidēm? Vaitad tad būtu jāraujas melnās miesas,lai tikai pelnīti vairāk?

Katram savs raksturs un ūtība! Uzskatu, ka iemēr ir, kur virzīties un attīstīties, it sevišķi jaunībā.

Es tiešām esmu gatava būt vīrietim otrajā vietā, ja vien viņš daudz sasniedz un attīstās profesionālajā jomā! Man ļoti patīk cilvēki ar lielām ambīcijām un panākumiem.

*būtība
*vienmēr

Es ar tādu nevarētu būt kopā. Ok, es saprotu, ka studiju gados ir jāmācās, jāstrādā, jāieliek pūles savas karjeras attīstībā, tad var stradāt kaut pa brīvdienām. Bet ap un pēc 30, kad cilvēks jau ir nostabilizējies un sāk parasti veidot ģimeni, tad pirmājā vietā ir jābūt sievai un ģimenei.
Paldies Dievam mums ar vīru par to domas sakrīt 100%, nekad nestrādāsim vēlu vakaros, vai brīvdienās, tas ir laiks tikai mums un kopīgai atpūtai :)