Labdien! Esmu 20 gadus vecs puisis un man ir 4 gadus vecākas brālis. Un vēlējos uzzināt jūsu padomus, kā labāk uzturēt draudzīgas attīecības ar savu brāli. Lieta tāda, ka viņš ir diezgan īpatnēja rakstura un viņam ļooti patīk iedzert ar draugiem un ir ļoti liels alus mīļotājs. Vismaz reizi nedēļā iet dzert viņam ir obligāts pasākums, bez kā nedēļa ir nezidevusies,dažreiz arī biežāk. Kad sāku viņam jautāt vai nav aizravies bišku ar alkoholu, viņš man atbild- "Vismaz man ir draugi,ar kuriem iedzert, ne tā kā tev" vai arī-"Nepatīk nedzer, man patīk un ir draugi un meitenes ar kuriem patusēt un to daru" Itka viss saprotams. Loģiski ka šaja vecumā vēl gribās paballēties. Bet bieži, kad nedēļas nogalēs gribam aizbraukt uz vasarnīcu, ir jāgaida kamēr viņš pamodīsies, jo iepriekšējā vakarā dzēra ar draugiem. Attiecības viņam nav un nekad nav bijušas, jo nav vēl sev piemerotu meitenei saticis.Dzīvojam kopā visi. Kad jautāju, kapec vēl nemeklē sev dzīvokli, atbild ka pagaidām negrib un kamer nav atradis sev meiteni, tikmēr atsevišķi dzīvot nevēlas.Un nosauc arī vairākus pazistamos draugus, kuri ir viņa vecumā un arī dzīvo vē ar vecākiem. Un ja es vēlos,tad lai eju dzīvot atseviški. Ir nesen sācis strādāt. Bet viņam ir diezgan vieglprātīga attieksme pret dzīvi, tā teikt vēl tikai ballītes prātā. Par ģimeni arī teica ka ātrāk par 30 gadiem nevēlas par to domāt, grib vēl izbaudīt jaunību un kontaktējas tikai ar meitenēm, draugiem, kuri domā tāpat.Tipisks Vērsis :D Lieta tāda, ka nezinu kā lai ar viņu atrod draudzīgu kontaktu, jo tā jau viņs ir sakarīgs cilvēks. Parasti tieši viņs ir tas kurš ģimenē dara tos vissarežģītākos un tos darbus, kuros vajag fizisku spēku. Ja kaut ko apsolīs, vienmēr izdarīgs un ir godīgs ,bet vienmer kad sākam runāt un ieminos par dzīvošanu atsevišķi vai mazāku ballēšanos sāk mani apvainot, lai atpi**šos ar savām muļķībām utt. Jo mēs esam ļoti atšķirīgi un tādēļ reti kad sanāk normāli papļāpāt kā brāliem. Bet tomēr gribas beidzot sadraudzēties un atrast draudzīgu kontaktu ar viņu, varbūt pats esmu vainīgs, jo arī mamma bieži aizrāda, ka pārāk piesienos viņam par to visu un tapēc mums nav tik draudzīgās attiecibās un arī par dzīvošanu atsevišķi teica.ka nav tādā vecuma, kad dzīvot kopa ar vecākiem būtu dīvaini,tas viss esot kompleksainu cilvēku izdomājums, kuriem patīk skatīties uz citiem. Tā teica mana mamma. Bieži domāju, ka pats jau vien esmu vainīgs un izvedu viņu no pacietības ar mācīšanu dzīvot, tapēc lūdzu jūsu padomu, kā es varetu izveidot draudzīgāku kontaktu ar savu brāli?
47
