No vienas puses uzskatu, ka tā ir valsts vaina, ka mātes kurām ir bērns ar pataloģiju, invaliditāti, ir milzīgs apgrūtinājums. Ne mums infrastruktūra paredzēta šādiem bērniem, un ne tikai bērniem, ne valsts aprūpe. Priekš kam? Valsts rūpējas tikai par tiem, kuri būs spējīgi maksāt nodokļus. Invalīds diez vai to būs spējīgs darīt.
Reiz man draudzene teica, ka ārzemēs, Vācijā, Dānijā, u.c. valstīs tiik daudz invalīdu dzimst, šasumas! Laikam ar cilvēkiem kaut kas nav lāgā. Tā nebūt nav! Tādās valstīs par invalīdiem rūpejas un nav jāslēpj būrī, tumsā mājās, kā Latvijā, tādējādi arī liekas, ka mums jau invalidu Latvijā maz. Šajā jautajumā, mana atbildē ir - Latvijā nelaistu pasaulē bērnu ar pataloģiju. Citā valstī jā, bet atkarīgs no tā, kāda pataloģija. Ja bērns būs dārzenis - ne! Tā nebūs dzīve, bet gan eksistence. To es savam bērnam nenovēlu.