Aborts

esmu taisījusi. tā vnk iznāca
yolo kā saka, lol 8-)

es ne uz ko tādu nebūtu spējīga, pat ja man nebūtu naudas, un darba es nenogalinātu savu bērnu, visu mūžu esmu mīlējusi bērnus, tāpēc laikam tā.

Šitā tēma parasti uzsāk lielos kašķus...:-/

Butu spejiga uz abortu tikai viena gadijuma -izvarosana un ja iestajas grutnieciba.

Ne, netaisitu abortu, vienigais iznemums - izvaroshana.

Mes ar Amberu reizee iepsoteejam :D

iepsoteejam = ieposteejam

Vai jūs kādreiz uz ko tādu būtu spējīgas? Ja jā, tad kāda iemesla dēļ?

Jā, ja grūtniecība
A) Apdraudētu manu dzīvību,
B) Bērnam atklātos pataloģija,
C) Grūtniecība būtu iestājusies vardarbības rezultātā.

Ne finansiālais, ne brieduma, ne ģimenes stāvoklis mani neietekmētu, lai izšķirtos par labu abortam.

PaulaMonro vaitad pareizi nebūtu " iepostojām ? " :-D:-D

Varētu.
Piemēram, paliec stāvoklī, bet puisis Tevi pamet. Tā jau sirds miljons lauskās + vēl domāt par bērnu no viņa? Tas bērns tak cietīs gan grūtniecības laikā, gan, kad piedzims.

Bet šī nav laba tēma. Tūlīt spalvas te ies pa gaisu :)

agrák, domáju, ka bútu varéjusi, par laimi nenácás par to pat domát... , tagad noteikti netaisítu abortu, iznjemot gadíjumu - káda briesmíga slimíba gaidámajam bérnam

Vai jūs kādreiz uz ko tādu būtu spējīgas?

Nekad mūžā, nu nē! ;-)

Jā, ja grūtniecība
A) Apdraudētu manu dzīvību,
B) Bērnam atklātos pataloģija,
C) Grūtniecība būtu iestājusies vardarbības rezultātā.

Gluži manas domas, tikai pirmajā gadījumā būtu ļoti grūti izšķirties par tādu soli. Maz ticams, ka arī kaut kas tāds gadītos, jo grūtniecības parasti tiek rūpīgi plānotas mūsu attiecībās. Ja zinātu, ka esmu smagi slima - neplānotu palikt stāvoklī.
Runāju tikai par sevi šajā gadījumā...

C) Grūtniecība būtu iestājusies vardarbības rezultātā.

Es pat šajā variantā to nedarītu. Nu ne pa kam. NĒ! :-|

šajā vecumā noteikti netaisītu abortu, ja vien, kā citas dāmas saka-nebūtu vardarbības rezultāts vai arī veselības (manas vai bērna) dēļ. tad droši vien, ka taisītu, bet ja būtu gadus atpakaļ bijusi tāda izvēle- iespējams taisītu.

Maz ticams, ka arī kaut kas tāds gadītos, jo grūtniecības parasti tiek rūpīgi plānotas mūsu attiecībās. Ja zinātu, ka esmu smagi slima - neplānotu palikt stāvoklī.

Esmu dzirdējusi pietiekami daudz gadījumu, kad audzēji progresē tieši grūtniecības laikā, hormoni var ierosināt. Lai gan par to vēl zinātnieki strīdas.
Ja godīgi, tas ir briesmīgi, negribas iedziļināties, bet tādā gadījumā neizslēgtu tādu opciju kā aborts.

Labākais jau laicīgi izsargāties, lai nebūtu par tādām lietām jādomā ;)

Ja godīgi, tas ir briesmīgi, negribas iedziļināties, bet tādā gadījumā neizslēgtu tādu opciju kā aborts.

Nu jā, šis punkts kā reiz nav nemaz tik viennozīmīgs, jo tur ir krietni vien vairāk faktoru... Piem., ja bērnu vispār nav, vai arī pēc aborta iespējamība palikt bez bērniem ir ļoti liela - tad es atkal un atkal pārdomātu savu izvēli. Iespējams, ja man būtu teiksim tuvu pie 45 gadiem, un tā būtu bijusi pirmā gaidītā/plānotā grūtniecība un ilgi lolotais sapnis par pēcnācēju - nez vai es varētu izdarīt izvēli par labu abortam, pat zinot, ka esmu smagi slima. Iespējams - izvēlētos tomēr riskēt!...

Labi apdomajot, saprotu, ka arii gadijuma, ja aarsti konstatetu kadu patalogiju, shadu lemumu varetu pienemt.

Taisitu izvarosanas gadijumaa un slimibu gadijumaa. Ja apprecetos un iekristu tad nee, jo virietis ko milu vienmer mani atbalstitu. Pat ja grutniecibas periodaa pienemtos pa 50+kg