Man vienreiz tā bija :-) Sabiedriskajā starppilsētu autobusā, bija jābrauc naktī (aptuveni 4h). Es aizmigu, bet tad vienā brīdī tā kā piecēlos, bet saprotu, ka nevaru pacelt plakstiņus, nevaru pakustināt rokas un kājas, visu jūtu kas apkārt notiek, arī somu jūtu, ka vēljoprojām klēpī, skaņas dzirdu, ka esmu vēljoprojām autobusā un jūtu, ka tas brauc, bet tas arī viss. Tad man arī bija panika. Vairākkārtīgi mēģināju kustināt ķermeni, bet nekā. Tad es atslābu un atkal aizmigu, pēc laika piecēlos un vēl tagad pēc 4 gadiem aptuveni nesaprotu, kas toreiz notika. Tad arī lasīju par visu šo mistiku. Zinu, ka ir clvēki, kas to mēģina panākt speciāli ;-) katrā ziņā to sajūtu vairāk nevēlos sajust. Liela bezpalīdzība un neizpratne pārņēma tajā brīdī! :'-(