Nu tieši tapēc pārim jāveidojas no cilvēkiem, kuriem tomēr uzskati līdzīgi, nevis ka es esmu ballīšu karaliene un nu tik ej tusēt, kamēr mans draugs ir īsts ģimenes cilvēks un sēž mājās un neļauj nekur doties. Mums ir labi vienam ar otru, citiem ir labi tiekoties ar citiem, katram cits.
Un ja arī tomēr sanāk nu samīlēties tā, ka vairsn evar pilnīgi dažādiem cilvēkiem, jāskatās tomēr, kuram neatmetot savusu zskatus būs lielāks ļaunums. Ja neaiziesi satikties ar Anniņu- nekas lsikts pa lielam nenotiks, ja vien tiešām nav tādu simpātiju, ka nu tik nevar izdzīvot bez viņas pusgadu. Vairāk laika pavadīsi ar draudzeni un viss okey. A ja tomēr atmet tas, kuram ir pretenzijas pret šādām lietām, šajā gadījumā meitenei, šī raudās, iedzīvosies vēl kādās problēmās, pārdzīvos un tiki radīsies likei strīdi. Ja negrib attiecības izbeigt - kam tas vajadzīgs? Labāk piekāpties un nesatikt Anniņu, kā nekā, tomēr ir pašam sava draudzene ar kuru aprunāties vai labi pavadīt laiku, takā puisim jau nu nesanāk NEKO zaudēt. Protams ,varbūt Anniņa bēdīga, bet tā jau vairs nav pāra problēma, lai meklē sev pašai mīļoto cilvēku. Isāk sakot -izvērtē prioritātes un sekas ,tad redzēsi, kas svarīgāks - ģimene vai izklaides.
Un susur, to es arī nesaprotu. Atklāti sakot, man tādas meitenes kā tādas pussprāgušas hiēnas liekas, kuras pašas veci dabūit nevar, tapēc lien pie citiem. Man būtu kauns draudzēties ar aizņemtu veci, jo apzinātos, ka pašai man tas nepatiktu un arī draudzenei nē. Kapēc lieki rosināt citās attiecībās strīdus. Atrodi sev draugu un zvani viņam vcik uziet, nevis centies nez ko izveidot no aizņemta vīrieša!