nepatīkama situācija

Nu tieši tapēc pārim jāveidojas no cilvēkiem, kuriem tomēr uzskati līdzīgi, nevis ka es esmu ballīšu karaliene un nu tik ej tusēt, kamēr mans draugs ir īsts ģimenes cilvēks un sēž mājās un neļauj nekur doties. Mums ir labi vienam ar otru, citiem ir labi tiekoties ar citiem, katram cits.

Un ja arī tomēr sanāk nu samīlēties tā, ka vairsn evar pilnīgi dažādiem cilvēkiem, jāskatās tomēr, kuram neatmetot savusu zskatus būs lielāks ļaunums. Ja neaiziesi satikties ar Anniņu- nekas lsikts pa lielam nenotiks, ja vien tiešām nav tādu simpātiju, ka nu tik nevar izdzīvot bez viņas pusgadu. Vairāk laika pavadīsi ar draudzeni un viss okey. A ja tomēr atmet tas, kuram ir pretenzijas pret šādām lietām, šajā gadījumā meitenei, šī raudās, iedzīvosies vēl kādās problēmās, pārdzīvos un tiki radīsies likei strīdi. Ja negrib attiecības izbeigt - kam tas vajadzīgs? Labāk piekāpties un nesatikt Anniņu, kā nekā, tomēr ir pašam sava draudzene ar kuru aprunāties vai labi pavadīt laiku, takā puisim jau nu nesanāk NEKO zaudēt. Protams ,varbūt Anniņa bēdīga, bet tā jau vairs nav pāra problēma, lai meklē sev pašai mīļoto cilvēku. Isāk sakot -izvērtē prioritātes un sekas ,tad redzēsi, kas svarīgāks - ģimene vai izklaides.

Un susur, to es arī nesaprotu. Atklāti sakot, man tādas meitenes kā tādas pussprāgušas hiēnas liekas, kuras pašas veci dabūit nevar, tapēc lien pie citiem. Man būtu kauns draudzēties ar aizņemtu veci, jo apzinātos, ka pašai man tas nepatiktu un arī draudzenei nē. Kapēc lieki rosināt citās attiecībās strīdus. Atrodi sev draugu un zvani viņam vcik uziet, nevis centies nez ko izveidot no aizņemta vīrieša!

Nevaru iedomaties, ka mans virietis bez manis ietu uz kino ar citu meiteni, kas nav viņa māsa, krustmeita, vai māsīca. Ja attiecibas kkas nav riktigi, tad rodas visadas velmes, kuras foršāk īstenot ar svešām sievietēm. Ja attiecibas viss ir kartiba, tad laiku gribas pavadīt ar savu virieti un berniem (ja tādi ir). Un tiešām, pieaugušie, kas veido ģimeni neskraidīs apkart ar citām. Vienkarši tadam sviestam nebūs laika.
Ja jau viņs meloja, ka telefonu aizmirsis, tātad kkas tur nav riktigi. Jo kada jega melot, ja starp viņiem nekā nav?

Nevaru iedomaties, ka mans virietis bez manis ietu uz kino ar citu meiteni, kas nav viņa māsa, krustmeita, vai māsīca. Ja attiecibas kkas nav riktigi, tad rodas visadas velmes, kuras foršāk īstenot ar svešām sievietēm. Ja attiecibas viss ir kartiba, tad laiku gribas pavadīt ar savu virieti un berniem (ja tādi ir). Un tiešām, pieaugušie, kas veido ģimeni neskraidīs apkart ar citām. Vienkarši tadam sviestam nebūs laika.
Ja jau viņs meloja, ka telefonu aizmirsis, tātad kkas tur nav riktigi. Jo kada jega melot, ja starp viņiem nekā nav?

vairāk vai mazāk piekrītu šim. Nu nav tas normāli stabilās attiecībās.

stellaglmr kā vienmēr iespārda ar saviem izteikumiem :D

Un, jā - šādas sievietes ir pelnījušas sēdēt vecmeitās līdz sapratīs, ka vīrietis nav priekšmets vai īpašums, bet dzīva būtne.

:D labi, mēs būsim histēriskās vecmeitas, bet tu ļauj savējam ņemties pa labi un pa kreisi ar ko iedomājas, ārprāts, kā cilvēks var sevi tā necienīt. Un tā šādas sievietes kā stellaglmr vīriešus izlaiž un rodas tādas situācijas, ka vairums vīrieši atļaujas visu, ko iedomājas, ir kopā ar vienu un paralēli laiž ar citu. Pretīgi.
Protams, ir situācijas, kad meitenes ir pārāk greizsirdīgas, kontrolē katru vīrieša soli un skatienu, bet šī nav tāda situācija, te skaidri redzams, ka vīrietis ir kopā ar vienu, bet viņam sāk interesēt jau cita. Tikai sieviete bez pašapziņas ko tādu pieļaus.

Ak, nu problēma. Kāpēc viņš nevarētu draudzēties ar to meiteni arī tad, kad studijas beigušās. Kaut kāda komandanta stunda?

Man ir vīrs, manam draugam ir draudzene, nopietnas attiecības un, tici vai nē, mēs draudzējamies, tiekamies divatā, sarakstāmies, sazvanāmies un nevienam ar to nav nekādu problēmu. Vai tiešām tiklīdz cilvēks ir attiecībās, tā viss-nekādu pretējā dzimuma draugu, izklaide, laiks kopā tikai pa pāriem, baros un ar otru jābūt kā Siāmas dvīņiem?!? :-O Un kā tuvojas 30, tā ne soli no mājas bez vīra/sievas, pēc darba uzreiz uz mājām un visu laiku nodarboties ar ģimenes veidošanu un citām pieaugušo lietām?

Es domāju, ka viss vienmēr ir tā kā tas izskatās un ja ir nedrošība, tad parasti tā ir sievietes intuīcija.
Pēc manas pieredzes- vienmēr ir kaut kas, ja ir tāda sajūta, ka kaut kas ir.
Es Tavā vietā pateiktu, ka mani šis neapmierina. Nevis, ka nedrošība, bet vienkārši neapmierina, un ka netaisies turpināt būt neapmierināta, ka Tev nav jāvelta savs laiks divdomīgām attiecībām. Paskaties, kā reaģēs.

Gribās uzzināt kā tā saruna Autorei izvērtās.

Un tautā mēļo, ka vīrieši domājot ar kājstarpi... Palasot šo diskusiju šķiet, ka sievietei nav citu mērķu dzīvē kā piesiet kādu nabaga vīrieti un diktēt viņam visu dzīvi - ko ēst, ko ģērbt, ko darīt un ar ko drīkst vai nedrīkst draudzēties.

Šī vispār ir pērle: ,
jo mans vislabākais laika pavadīšanas veids ir mans LĪGAVAINIS./


Līgavainis nav priekšmets, bet būtne. Viņš ir nevis veids, bet ar viņu pavadīt laiku ir veids. Paaudzies.
Kas attiecas uz tēmu - piekrītu, ka neatzīties, ka telefons bijis līdzi un nav gribējis uz ziņām atbildēt ir centiens otru pusi neaizvainot. Cik patīkami, ja draugs pasaka - ai, man bija pārāk interesanti pašam ar sevi, ar tevi negribēju runāt? Cilvēks vispirms ir cilvēks, tikai pēc tam dzimums. Es peikrītu, ka ļoti daudzas draudzenes netiek ņemtas līdzi, jo tiek celtas scēnas un pretenzijas. Un nelaimīgs tas vīrietis, kuram simpātiskas kolēģes... Līgava sēž un mājās zāģē. Skumji.

Man personīgi, piecus mūžus nebūtu nepieciešams vīrietis, kurš ļauj sievietei sevi kontrolēt un visu dzīvi diktēt. Kas tas par vīrieti? Kārtīgs vīrietis neļausies sievas diktatūrai un tāpat viņš neļaus šai vistiņai nelaikā perēt. Atsēdinās un miers mājās. Ja histēriķe, tad pelnījusi. Ja būtu normāla līgava, diez vai būtu tā, ka neņem līdzi. Varētu pat teikt - niķīgos bērnus atstāj mājās, lai garīgo nečakarē; analoģiski ar šīm nemitīgajām kāzu atcēlējām, jo kāds uz kādu paskatījies.

Man šķiet lielākā problēma ir tā, ka cilvēki precas, jo grib precēties - nevis precas, jo jūtas stabili un pārliecināti ar un par partneri visos dabiski normālajos stāvokļos.

Šim piekrītu. Pa lielam, viss ir labi, kamēr abus tas apmierina. Bet visiem piespraust vienu ''birku''? Nu nav visi cilvēki vienādi. Man ir vīriešukārtas draugi, kas savā pasaules redzējumā nekad nelīdzināsies un nav līdzinājušies nevienai sievietei. Man atteikties no cilvēka, ar ko man ir patīkami parunāt par vispasaulīgām lietām, dažādām teorijām, kaut vai grāmatām, filmām, tikai tāpēc, ka viņš nav ,,pareizā'' dzimuma? Varbūt man ir kopīgas intereses lielākoties tikai ar vīriešiem, ko tad man darīt? Visu dzīvi piespiest sevi runāt tikai par to, kas interesē manas draudzenes, izlikties, ka tas mani interesē, lai tikai kāda nepadomā, ka cenšos dabūt sev visu savus vīrieškārtas draugus? Un jā, es esmu tā brīvā draudzene. Un attiecību man nav, jo tās šobrīd nevēlos, nevis esmu neveiksminiece, kas nevar dabūt veci un to tik dara, kā cenšas nocelt viņu citai.
Un es labprāt iepazīstos ar draugu draudzenēm, biežāk gan viņas patiešām ir tās, kas par to pat dzirdēt nevēlās. Un pat atsakās saprast, ka mums tā draudzība ir gadiem ilga un ja tur kas notiktu, jau sen būtu noticis....

kā man nepatīk šīs meitenes, kuras jauc attiecības un sievietes, kas jauc ģimenes :(

Naakamreiz kaa vinjsh iet aaraa kopaa ar to draudzeni, ej liidzi. Ja saaksies no vinja puses panika, tur viss skaidrs.

Kate, es saprotu, ka ja tā meitene patiešām censtos viņus izšķirt, bet kā vnk draudzene jauc ģimenes? Vēl pie tam, ja visi ir sapazīstināti un apakšā nav slēptu nolūku?

Autores gadījumā gan praktiski nekas nav skaidrs un situācija galīgi nav patīkama.

Tieši iedomājos Kristas variantu- nākamreiz ej līdzi, skaties, kā šis reaģē.

Nu ja, tas pats labākais, Ja ejat visi kopā, tad viss, ok ieapzīstinās un varbūt trijatā sāksiet pavadīt laiku. Varbūt viņa vispār īsts briesmonis un tu sapratīsi, ka Tavs draugs nemainītu Tevi pret tādu. Bet nu, ja jau pasaka, ka neņems līdzi nu tad tur divu domu nav par to visu.

. Varbūt viņa vispār īsts briesmonis un tu sapratīsi, ka Tavs draugs nemainītu Tevi pret tādu

Vai tad mazāk simpātiska sieviete nav sieviete? Vai tad, ja sieviete ir mazāk simpātiska viņa spēj būt tikai draugs? Šis izteikums vien pierāda, ka nevis sieviete-draugs ir drauds, bet pati mīļotā meitene smacē savas attiecības.

Un tā šādas sievietes kā stellaglmr vīriešus izlaiž un rodas tādas situācijas, ka vairums vīrieši atļaujas visu, ko iedomājas, ir kopā ar vienu un paralēli laiž ar citu.

Ko nozīmē - izlaiž vīrieti? Viņš nav suns, vēlreiz atkārtoju.
Mēs nerunājam par vīrieti, kurš ir tendēts uz poligāmiju - mēs runājam par sieviešu un vīriešu attiecībām kā cilvēkiem, kā būtnēm, kurām ne vienmēr viss ar kājām ir jāpaņem pēc visām Kamasutras labākajām tradīcijām.

Un, kampanella, es jau sākotnēji minēju, ka šeit pārspriežu vispārējos meiteņu izteikumus, nevis konkrēto situāciju. Arī minēju kādēļ.
Man pašai jau sen ir vīrs un bērns, bet man un manam vīram ir arī draugi - cilvēki. Tostarp, sievietes un vīrieši; homoseksuāli, heteroseksuāli; ar bērniem un bērnu nīdēji utml. Mēs nešķirojam cilvēkus pēc rases, dzimuma vai pašu mērķiem - mums ir pieņemts nediskriminēt, bet draudzēties ar sev tīkamiem cilvēkiem. Izglītotiem un tādiem, kuriem nav slimīgi aizspriedumi, tādi, kuri pasēdēšanu, tiksānos, izklaidi nepadara par nepatīkamu pienākumu.

Mans uzskats paliek nemainīgs un tas pierādās arī šajā gadījumā - tikai par sevi nepārliecināta, pat kompleksaina sieviete ceļ šos tračus no nekā. Pašas norok savus vīriešus un tad brīnāš, ka pēc 10 - 15 gadiem laulības vīrieši tik un tā meklē mīļākāš. Kā var uzskatīt, ka vīrietim pietiek ar dzīvi tikai darbs - ģimene? Kā tas vispār ir iedomājams? Viņam arī vajag atslodzi. Jā, normāliem cilvēkiem arī no savām otrajām pusītēm, lai veselīgi noilgotos.
Bez tam, pašpietiekamai sievietei nenāks šādas domas galvā. Viņai nebūs vajadzīgs stumdāms bīdāms un pakļaujams vīrietis. Bet šeit jau atsevišķām dāmām, kuras uzskata, ka piesiet vīrieti tikai sev ir normāli, tie kompleksi krūtīs vairāk nekā mīlestības krūtīs.

Protams, vīrietim nepietiek ar ģimene- darbs, taču ir arī draugi vīrieši. Un ja ir vēlme tik'loti ar sievietei - lai gan to nesapratīšu, kapēc, ja pašam ir sievete, būtu vēlme draudzēties vēl ar kādu, var tač iet visi kopā. Un ja arī tomēr tik baiogi gribas divatā - droši, iepazīstini savu mīļoto ar to draudzeni un tad satiecies. Tomeŗ tās visas iešanas uz kino nesapratīšu - arī man ir draugs, ar kuru mēdzam aiziet pasēdēt kādā bāriņā, iedzert kafiju, bet kopā uz kino vai parkā romantiski barot pīles neejam. Un jā, mans vīrietis pazīst to draugu, abi ir kopā izklaidējušies un viņš vnk zin, ka tur nekad nekas nemaz neiznāktu, takā problēmu nav. Problēma rodas tad, ja jau tā baigā draudzene ir jāslēpj, la igan redz, cik ļoti tas sāpina mīļoto. Nezin, kādam jābūt cilvēkam, taču ja man mīļotais cilvēks liktu izvēlēties starp viņu un vīriešu kārtas draugiem - nedomājot izvēlētos viņu, jo man neviens cits vīrietis bez viņa nav vajadzīgs tā, lai nespētu izdzīvot. Protams, varbūt forši parunāt, bet varu parunāt arī meitenēm vai manu dzīvesbiedru. Un viss. Te jau viss tas, ka jārod kompromisi un jādomā par otru, nevis jādomā par nez ko citu.

Stella atkal atnāca un visām uzdirsa, bet autorei neko īsti neieteica :D

taču ja man mīļotais cilvēks liktu izvēlēties starp viņu un vīriešu kārtas draugiem - nedomājot izvēlētos viņu

Šādi likt izvēlēties nav cilvēcīgi. Ir cilvēks, kuru mēs mīlam un cilvēki ar kuriem mēs vienkārši jūtamies labi kā sarunu biedri. Un krāniņš ir vai nav, seja ir glīta vai neglīta - tas nav būtiski.
Un mana pieredze rāda, ka attiecības ir noturīgākas, ilgtermiņā laimīgākas, ja pāris savstarpēji viens otru par muļķībām nezāģē, bet uzticas. Un tas ir muļķīgi piespiest vīrieti draudzēties tikai ar vīriešiem vai sievietes akceptētiem pāriem, ja viņam interesanti ir ar pavisam citu cilvēku. Tas nenāk par labu attiecībām.

P.S. Atzīmēšu, ka cilvēkam jāveido attiecības tikai tad, kad viņš pats ar sevi jūtas ērti - kad kompleksi un mistiskas greizsirdības, šo kompleksu ierosinātas, neapdraud otra cilvēka mentālo un garīgo veselību.

Selīna, es jau sākumā teicu, ka runāju par meiteņu (padomdevēju), manuprāt, ļoti agresīvo skatījumu, nevis par pašas autores situāciju. Un es nevienam neuzbraucu - ja mana viedokļa ietvaros paustā faktu konstatācija Tevi aizvaino (vai liek justies kā apdirsta) varbūt, jāpadomā kādēļ un jāķeras pie pašanalīzes

taču ja man mīļotais cilvēks liktu izvēlēties starp viņu un vīriešu kārtas draugiem - nedomājot izvēlētos viņu

Es izvēlētos savus draugus. Galvenokārt tāpēc, ka vīrietis vispār ir atļāvies tādu ultimātu uzstādīt. Un no saviem draugiem, kas man ir visu mūžu, es neatteiktos neviena vīrieša dēļ. Arī sava vīra dēļ nē, es vispār nebūtu precējusi idiotu, kas tā var rīkoties.

Attiecībām par labu nenāk, ja draudzenes tiek slēptas, vai kā tu saki, neiziet draudzenes akceptu. Rodas lieki strīdi un savstarpēja neapmierinātība. ;) Kādēļ bojāt attiecības. Man personīgi nekad neviens cits cilvēks nebūs svarīgāks par manu mīļoto, tādēļ kaut kādus savus draudziņus vīriešus neuzstādīšu augstāk par viņu. Bet nu katram jau savs. ;)

Turklāt, kā minēju- katrās attiecībās normāli ir kauts kas savs .Tieši tādēļ ir jāatrod tāds cilvēks ar kuru sakrīt uzskati par šo visu un viss izdosies. Ir muļķīgi autorei ieskaidrot, ka jāļauj tikties, ja ir skaidrs, ka viņai tas nešķiet pieņemami. Tas tāpat, kā es tagad censtos Tev Stella ieskaidrot, ka tas nav normāli, Katram kaut kas savs un jāskatās no viņa skata punkta un no tā viedokļa jārisina jautājums. Man vispār liekas šitie bejzēdzīgi varianti pārliecināt par kaut ko pretēju cilvēku, kuram tas reāli nu nešķiet pieņemami.

Un no saviem draugiem, kas man ir visu mūžu, es neatteiktos neviena vīrieša dēļ.

Daudz plusu šim komentāram.