Laulība pēc ilgiem gadiem.

Man panesās asāka diskusija ar paziņu, kura vienmēr savas briesmīgās attiecības attaisno ar 20 gadiem laulībā, kad nodzīvosi tik ilgi, tad sapratīsi, redzēsi utt...
Vēlētos viedokļus kā ir citādi, vai ir līdzīgi, mani vecāki ir sen jau kā šķīrušies, tādēļ par viņiem viedoklis nav.

Manuprāt, attiecības ir jākopj un jāuztur, lai tās zaļotu un plauktu arī pēc 10, 20, 30 gadiem.

Inga ļoti nekonkrēta atbilde.

10 gadus dzīvojam kopā , 2 no tiem laulībā... Nekas nav mainījies ,tāpat stundām varam runāties ne par ko, brīvo laiku pavadām kopā ... Principā no malas nepateiksi vai esam gadu vai 10 kopā.

weee, paldies, vēl viedokļi, varbūt par saviem vecākiem, kuri kopā ir ilgāk.

īpaši no meitenēm pēc pasākumiem , saņemu komplimentus ,ka mans vīrietis ir ļoti rūpīgs un uzmanīgs attiecībā pret mani .

To jau tā grūti pateikt, kā būs/ kā ir.
Tāpat par tiem pāriem, kas dzīvo tik ilgā laulībā, mēs jau nezinām, kā ir patiesībā, jo sabiedrībā jau izturas savādāk nekā mājās. Sabiedrībā var būt paraugpāris, bet īstenība pavisam cita.
Manuprāt, galvenais ir attieksme vienam pret otru, cieņa. Tas ir atkarīgs kā abi kopj šīs attiecības.
Vienkārši jādzīvo un jāvēro savas attiecības.

es arī zinu cilvēkus, kas savas neveiksmīgās laulības pamato ar ilgiem gadiem laulībā, bet zinu arī tādus pārus, kas ir laimīgi kopā un mīloši viens pret otru arī pēc 25 - 30 laulībā nodzīvotiem gadiem. Tas iedvesmo ;)

Tādēļ, varbūt vecāku pieredze.

Par vecākiem nevaru komentēt , mani jau abi ar jaunām ģimenēm.
man šķiet, ka tā sāls ir tajā , ka tu otru nevari uztvert kā passaprotamu. Un nav ko likt liekas cerības un gaidīt no otra sazin ko, tad nebūs vilšanās.

Mani vecaki ir lauliba 30+ gadus, joprojam dodas caur dzivi roku roka, gan tiesa gan parnesta nozime. Tik patikami atgriezoties redzet, ka vecaki dodas pastaiga rokas sadevusies. izaudzinajusu un izskolojusi bernus, joprojam ir laimigi kopa, pavada laiku kopa, dodas pastaigas un izbraucienos, ir savi ritualini, bet ari ir laiks katram sev un savam interesem.

Ilgi gadi lauliibaa nevar buut par iemeslu attieciibu veesumam. Ar viiru esam preceejushies 11 gadus, vieniigaa lieta, kas mainiijusies no pirmaa gada - esam iepazinushi viens otru liidz mieleem un tas ir tikai uzlabojis muusu attieciibas. Viiram vecaaki kopaa 35 gadus, vismaz no aarienes spriezhot - joprojaam izturas viens pret otru miiloshi un gaadiigi.

Attiecības ir jāizkopj visu laiku,par tām jārūpējas tāpat kā par piemājas dārziņu(piemērs), ja to nedara,tad pat 20 gadi laulībā nav jāgaida,lai visu sačakarētu.
Laulības ilgums absolūti nav attaisnojums tam,ka attiecības nav koptas,bet gan palaistas pašplūsmā.

Mani vecāki arī ir šķīrušies, bet mana drauga māsa ar vīru ir kopā un viņu laulībai jau ir vairāk kā 20 gadi, tāpat viņa mammai un tētim ir 45 gadu laulība. Nedzīvoju ar viņiem kopā, bet viņa māsa un vīrs ir ļoti jauki cilvēki, un viens otru joprojām apmīļo, sabučo un abi rūpējas viens par otru, strādā kopā, darbojās mājās, vienmēr esmu redzējusi cieņu vienam pret otru, tas pats ir viņa vecākiem, tētuks ļoti labi izturās un ir ļoti mierīgas dabas, apsveic katrā kāzu jubilejā, valentīndienā un sieviešu dienā, patiesībā es nezinu nevienu pāri, kas pēc 45 gadiem laulībā tā sadzīvo. Man vienmēr atmiņā paliks diena, kad iepazinos ar drauga vecākiem, tētis uzreiz noņēma no istabas sienas savu kāzu foto un parādīja to man, tādu cieņas un lepnuma izpausmi es redzēju 1x. Lūk tā.
Tādēļ uzskatu, ka tas ir tikai iegansts, sevis apmānīšana.

Padomajot, man apkart ir diezgan daudz pozitiv piemeru ilgam, saticigam laulibam, tiesi gimene. Ari vecvecaki, teta brali kopa ar savam sievinam un gimene. Priece :)

Publiska mīlinšanās nav nekāds attiecību kvalitātes rādītājs. Bieži ārēji ļoti saticīgs pāris vienā dienā paziņo apkārtējiem par šķiršanos.

Mani vecāki ir precējušies vairāk nekā 20 gadus. Viņi sazvanās ikdienā, lai viens otram pajautātu, kā iet. Nesen tētis izteica vēlmi salaulāties baznīcā, jo viņi ir tikai sarakstījušies. Un katru dienu redzu, ka tētis skatās uz mammu kā uz to vienīgo. Nu, ir tas skatiens tāds īpašs, un arī mamma tāpat, un, ja kādam no viņiem nāktos atdot pēdējo par otru, viņi to darītu, esmu pārliecināta, jo ir pārciesti arī ļoti grūti laiki, tāpat ļoti labi laiki un arī attālums.
Vienmēr skatos uz saviem vecākiem un ceru, ka arī mana ģimene būs tāda!

Mani vecāki ir 22 gadus laulībā un viņi ļoti rūpējas viens par otru. Iedod viens otram buču ejot garām, apskauj, sauc mīļvārdiņos, ākstās. Arī visās citās jomās viss ir ok. Viss notiek. :)

Ak, jā, tētis mammai zvana katru dienu pusdienu pārtraukumā, lai apjautātos, kas dienas pirmajā pusē ir paveikts un pāris reižu nedēļā, tad, kad sanāk, iet kopā iepirkties.
Protams, ģimenē nevar iztikt bez strīdiem un problēmām, bet tas neaizēno visu labo. :)

Mani vecvecāki ir precējušies 55 gadus. Sadzīvo labi, nekad neesmu dzirdējusi, ka viņi būtu gribējuši šķirties. Opis vēl tagad mēdz omei no aizmugures kutināt sānus, bučot utt. Nezinu, vai viņi kādreiz ir baigi apzināti strādājuši pie attiecībām, manuprāt, ne, vienkārši ir kopā īstie cilvēki, tas arī pamats tam, ka tik ilgi gadi kopā pavadīti. Un ome ir īsts miera un mīļuma iemiesojums, ar tādu cilvēku kā viņa vienkārši nav iespējams nesadzīvot :)