Kā pamest puisi?

"Vaina nav tevī, bet gan manī"

Ja Tu viņam nozīmē kaut ko vairāk par parastu pretīmnācēju, sāpīgi būs jebkurā gadījumā.

Es vienkārši un atklāti visu izrunātu. Tā arī pateiktu, ka nevēlos vairs būt kopā, centos izdomāt, kā šķiršanās procesu padarīt pēc iespējas nesāpīgāku puisim, bet neko labāku par atklātu sarunu nevarēju izdomāt..un kaut ko tādā garā.

Nav ko izdomāt kaut kādus tekstiņus par to, kurš pie kā bija vainīgs vai vēl kaut ko tādu.

Mēs jau draudzējamies gandrīz 5 gadus. Abiem pāŗi 20.
Tāda sajūta, ka esmu vienīgā, kas grib ieguldīt attiecībās.
Nesen satiku viņa bijušo, pasēdējām parunājām draudzīgi. Sāku vilkt paralēles, ka viņas stāsts līdzīgs manējam. Bija foršas attiecības, līdz viņš ieslēdz ignorēšanu. Darbs, mājas, TV, dators, grāmata, gulēt. izrunāt neko negrib, jo viss taču ir LABI.

Ja negrib runaaties, tad vienkaarshi pasaki, ka viss cauri un punkts. Taa ir vinja izveele, ja vinjsh negrib izrunaaties, vienmeer var riikoties arii bez taa.

neesmu pati redzejusi film, bet varbut var rast idejas filma - how to lose boyfriend in 10 days
:D :)

Darbs, mājas, TV, dators, grāmata, gulēt.

Tāds liktenis laikam daudzām..

Es draugam ik pa brīdim atgādinu, ka bez tā visa augstākminētā esmu arī es, esmu teikusi, ka man vajag uzmanību.. brīdinājusi par sekām..
vai tu viņam esi izteikusi, ka aiziesi, ja viņam ir labi, bet tev nē??

Kur tu tādu fruktu esi izrakusi? Gļēvs tev tas "puisis''.

Es ļoti novērtēju to kā mans bijušais to izdarīja.. Viņš gribēja šķirties,bet redzēja,ka es esmu ļoti pieķērusies. Nu tad viņš teica,ka pēc mēneša paskatīsimies vai es attiecības pati vēl gribēšu,mēnesi nekontaktējāmies,satikāmies ar citiem. Pēc mēneša, domājot par šķiršanos,nebija jāapsver pašnāvība,tātad vieglāk palika. :-D Esmu pateicīga,ka viņš to izdarīja saudzīgi. :-)

neveiklā
Izklausās jau labi. Šobrīd esmu tādā noskaņojumā, ka ja viņš aizietu, es laikam justos, kā akmeni no sirds nogrūdusi. Stulbi jau izklausīsies, bet tagad jau bez maz vai jāsāk viņam kāda ļubovņica meklēt.

Neko jaunu nepateikšu, bet es piekrītu variantam, ka vajag izrunāties. Pastāsti kā jūties, kāpēc tu to gribi darīt, kāda ir tā problēma.

Man pašai vislabāk palīdzējis tas, ka izrunājas, izšķiras un viss. Vairs nekāda kontakta, nekā. Kādu laiku ir sāpīgi un velk atpakaļ, bet tas pāriet ātrāk, nekā tad, ja vēl tur it kā paliek draugi vai kā paziņas vai tml. Tā sanāk tikai sāpīgāk un vilkt to garumā. Ja tu esi šķiršanās iniciatore, tad tev jābūt gatavai kā ar nazi nogriezt visu un nepadoties vairs nekādām viņa provokācijām un aicinājumiem visu atsākt, neskriet atpakaļ tajās attiecībās.. Tev jābūt pārliecinātai par šo lēmumu, ka nākotnes tur nav. Tā arī puisim būs vieglāk aiziet tālāk savā dzīvē.

Šādās situācijās nav jēgas tēlot māti Terēzi un domāt par to, kā labāk izdarīt puisim.. jo sāpēs tāpat. Pasaki viņam, ka nevēlies vairs attiecības.. ka nemīli vairs viņu (jo to jau nevar uzspiest)..

nav nekā labāka kā pateikt visu kā ir. ir taču iemesls, kādēļ vēlies šķirties-to arī pastāsti. Tikai vēlams nevis īsi un konkrēti, bet tiešām stāsti

Man šķiet visnesāpīgāk to var padarīt ātri nokārtojot praktisko pusi - atsevišķas dzīvesvietas, sadalītas mūzikas un grāmatu kolekcijas, fotogrāfiju faili utt. Pirmo mēnesi vismaz nečupoties ar kopīgajiem/viņa draugiem un ģimeni. Nemēģināt "palikt draugiem". Neiet uz vietām, kur varētu nejauši saskrieties. Un šķiroties atklāti izrunāties.

Pirmo mēnesi vismaz nečupoties ar kopīgajiem/viņa draugiem un ģimeni. Nemēģināt "palikt draugiem". Neiet uz vietām, kur varētu nejauši saskrieties.

+++