vienpates attiecības

Tātad viņš vēl nav īstais. Kad būsi ar īsto, jutīsies ideāli un tādas domas pat prātā nenāks, tieši otrādi.

A priekš kam Tev permanents vīrietis? Vienojies ar kādu par friends with benefits un miers...

Es arī neesmu no tām, kam visu laiku vajag otru pusi blakus. Bet zinu, ka arī ar savu vienpatību jau gana ilgi esmu dzīvojusi, cik tad var :D
Risinām to pavisam vienkārši: kad jūtu, kad tiešām nepieciešami vienatnes brīži, apjautājos, vai negrib braukt pie brāļa uz garāžu kaut ko paremontēt utt. Parasti saprot :)

Risinām to pavisam vienkārši: kad jūtu, kad tiešām nepieciešami vienatnes brīži, apjautājos, vai negrib braukt pie brāļa uz garāžu kaut ko paremontēt utt.

Man būtu jāprasa, lai viņš uz pāris nedēļām brauc prom :) Man vajag ilgus laika periodus būt vienai, ar pāris stundām nepietiek. Varbūt neesmu piemērota attiecībām.

Un runa nav tikai par pabūšanu vienai. Man ļoti pietrūkst tās brīvības, kas nesen vēl bija. Kad ne ar vienu nav jārēķinās, vari dzīvot un darīt kā un ko gribi. Būt tikai ar sevi.

tev vajag jūrnieku vai tālbraucēju par vīru :)

Esot attiecībās es arī daru ko gribu. Mani draugs neierobežo, kā arī es viņu neierobežoju. Draugs diezgan bieži iziet no mājas. Pabraukājas ar riteņiem. Strādā utt. Un tajos brīžos arī esmu viena un man ar to pietiek. Man apkārt nevajag sabiedrību. Tāpēc man ir maz draugu. A draugs ir pilnīgs pretstats. Viņam vienmēr vajag atrasties sabiedrībā. :D Labi, ka abi to saprotam kādi mēs viens otram esam. :)

Attieciibaas nav "jaaizdziivo". Taa nav nekaada koncentraacijas nometne. Attieciibaam ir jaasagaadaa prieks, nevis otraadi. Tev vajadzeetu apdomaat un izshkjrties, kas ir speeciigaaks - miilestiiba pret sho viirieti vai miilestiiba uz briiviibu. Ja pati jau saki, ka attieciibaas driizaak juuties slikti nekaa labi, tad no taam nav jeegas.

Gan es, gan viirs esam cilveeki, kam vajadziigs laiks tikai sev, to saprotam un respekteejam. Bet taas gan parasti ir paaris stundas.

Tas saucas - jaizvelas prioritates dzive,
ie lietas un reizes, kad visu dabut nevar,
so brinisko lietu, ka brivibu un partneri blakus, ar kuru tomer ir jarekinas, javelta uzmaniba, ne vienmer var apvienot. Iespejams, vins nav istais. Vai neesi paspejusi izskrieties,
Vai vienkarsi dzivojiet atseviskos majoklos? (t)
Kam tad nepatik briviba, bet taja pasa laika, ir lieliski ja ir iespeja ar kad dalities skaistos mirkols.
Vai ari vienkarsi neesi attiecibu cilveks...

Man šķiet, ka ir divi varianti:
1) neesi ar īsto vēl
2) ir komunikācijas problēmas

Un piekrītu tai, kura teica, ka priekš kam permanenetu vīrieti, ja šādi jūties :)

arī esmu vienpate, noteikti nepietiek ar pāris stundām vienai, man vajag dienas, varu dienām ilgi sēdēt viena un ne ar vienu nesarunāties-kaifs(l) tā uzlādējos, pa īstam sajūtos laimīga
manā gadījumā mums ir katram sava dzīvesvieta, varam dzīvot kopā, varam atsevišķi- kā gribam..
šarlote ieteica labu variantu-meklē jūrnieku:-D

Taas, kas saka, ka nav iistais etc., galiigi nesaprot-kaa ir buut vienpatim. Tu tachu nevari izmainiit savu buutiibu.
Probleema ir tad, ja tu iemiili kaadu, kursh ir pilniigi savaadaaks, tad, ja veelas buut kopaa, katram ir jaapalauzh sevi un jaaiet uz kompromisu. Vienpatim daleeji jaatdod sava vientuliiba, otram jaaspeej pienemt pirmaa vajadziibu peec taas.
Es arii esmu riktiiga vienpate, man pat shkiet, visiistaakaa "es" esmu tikai, esot vienai.

tev vajag jūrnieku vai tālbraucēju par vīru

+++

Nav istais tada zina, ka nesaprot velmi pec busanas vienai, un nedod telpu but vienam.
Domaju palidzes ari, ka tev dzivokli butu sava istaba, vai pat dzivojiet atseviski. Tagad pat precejsies cilveki medz dzivot atseviskos miteklos, jo ta jtas ertak :)
Jus kopa dzivojat?

Taas, kas saka, ka nav iistais etc., galiigi nesaprot-kaa ir buut vienpatim.

++

Neko diži ieteikt nevaru, kā tikai mēģināšanu pielāgoties vienam otra vajadzībām.

Kad draudzējos ar vīrieti, man bija noteikums - 1-2x nedēļā es dzīvošu savā dzīvoklī un viena pati!
Sākumā viņš domāja, ka varbūt satiekos ar citiem vīriešiem, mēģinu viņu krāpt, u.c. nesmukas lietas. Bet ilgi un dikti skaidroju, ka man vajag pabūt vienai. Viņš ilgi nesaprata.
Kā par pierādījumu vienmēr vajadzēja skype videozvanā parādīt, ka tiešām esmu viena mājās! :D
Beigās jau sāka uzticēties un ļāva pabūt vienai.

Bet nu jau vairs nedraudzējamies un atkal varu būt savā ligzdā :D

Arī esmu vienpate, bet man ir tā, ka mierīgi varu dzīvot bez satikšanās ar draudzenēm, ģimeni utt, toties pēc drauga gan sailgojos, kad ilgāk nesatieku.
Tev iesaku nesasteigt ar šķiršanos, bet sākumā izrunāt to visu ar puisi (varbūt viņš nemaz nav pamanījis, ka esi vienpate), ja nevarat rast kompromisu, tad gan labāk iet katram savu ceļu.

Taas, kas saka, ka nav iistais etc., galiigi nesaprot-kaa ir buut vienpatim.

Nu nezinu gan... Ja ir īstais cilvēks blakus, tad tas viss notiek organiski, neko īpaši neprātojot un neanalizējot. Var sabalansēt to laiku kopā un to, ko pavadīt vienatnē. Un tad arī nav nekādas baigās laušanas vai zobu sāpes, ja jāiziet no kompromisiem. Ok, varbūt tad es neesmu TIK liela vienpate kā es domāju, bet vienmēr esmu sevi par tādu uzskatījusi un arī šķiet, ka patiesā ES esmu tikai tad, kad esmu viena. Bet mani nekad nav mulsinājusi doma par kopdzīvi, laika pavadīšanu kopā mājās vai ceļojumos. Tikai tagad, kā meklējam jaunu dzīvokli, mans vienīgais noteikums ir, lai tajā būtu vairāk par vienu istabu :D

Man ar draugu sākumā gāja ļoti, ļoti grūti, jo viņš ir sabiedrības dvēsele, vajag cilvēkus apkārt, tāpēc viņš nevarēja saprast, kā tā, ka man uznāk dienas, kad gribu vairāk pabūt viena, nevis ar viņu. Vairākas reizes par to runājām, kamēr viņš saprata, tagad ar to vispār nav problēmu. Man arī nevajag vairākas dienas absolūtā vientulībā, man pietiek ar pāris stundām vai vienu vakaru, lai es atkal uzlādētos un būtu ierindā. Un tā kā viņam ir tāds darba grafiks, tad man tā laika sev paliek pat pāri un es paspēju jau sailgoties. Ne pēc cilvēkiem vispār, bet tikai pēc drauga sabiedrības.

Un runa nav tikai par pabūšanu vienai. Man ļoti pietrūkst tās brīvības, kas nesen vēl bija. Kad ne ar vienu nav jārēķinās, vari dzīvot un darīt kā un ko gribi. Būt tikai ar sevi.

Saprotu tevi! Ar laiku pierod pie tā, ka ar to "darīt kā un ko gribi" ir švakāk. Bez kompromisiem neiztikt. Kaut vai sadzīviska lieta - gribu atnākt mājās pēc darba, attaisīt vīnu, aizvērt aizkarus, un tupēt internetā/skatīties seriālus līdz rītausmai. Vai to var? Nu OK, reizēm var, bet ikdienā, ja ir otra puse (un vēl bērns, piemēram), tad šitas īsti neiet krastā. Sagribās aizbraukt pastudēt uz Oksfordu - nevar, vīrietim darbs tepat, bērnam bērnudarzs tepat. Sagribās cept vakara torti u n ta pārtikt 3 dienas - nevar, vīrs grib karbonādi un bērns - makaronu sacepumu.

Arī otru pusi var pieradināt pie tā, ka tava vienpatība nekur nepazudīs. Ka jau meitenes iesaka, sūti uz garāžu, atstāj mājās un mūc vazāties pa pilsētu utml.

ari laba lieta ir doties celojuma vienai :-)

Bet, vai neshkiet nedaudz negodiigi attieciibaa pret otru, ja vienpatis saglabaa visus savus ieradumus? Teiksim, man buutu ideaali kaadas 4 (:-D ) dienas nedeelaa pavadiit savaa maajaa, taa pati celoshana vienam utt.! ”Normaalajam" (:-D) -jaapiekaapjas, jaapienem to, jaaskumst?
Taapeec domaaju, ka abiem pa druskai no savas puses jaaiet pretii viens otram, lai shii savieniiba pastaaveetu.