Par dzīvi ārpus Rīgas - pastāstiet!

Es nevarētu dzīvot mazpilsētā talu no Rīgas. Ne tas, ka man tajā Rīgā kaut ko baigi vajag, bet psihologiski prasās, lai tuvuma būtu civilizācija :)

Plusi - bērnudārza pieejamība. Manā netālajā mazpilsētā ir fantastiski labs valsts bērnudārzs.

Mīnusi - darba iespējas. Ja Rīga nebūtu opcija, man tajā miestā nebūtu kur strādāt.

Ja finansēm labvēlīgi apstākļi, kāpēc ne.
Es ļoti labprāt dzīvotu savā dzimtajā mazpilsētā, vecāku mājās un, ja vecāki to nepārdos, tad vecuma posmā pēc 50 ļoti labprāt pārcelšos tur dzīvot.

Es dzīvoju Liepājā. Precējusies. Es gan uzskatu, ka tas, vai ir iespējas vai nav, ir atkarīgs no paša cilvēka, nevis pilsētas. Un neuzskatu, ka labākā vieta. kur dzīvot ir Rīga. Nu, bet Liepāja ir mana dzimtā pilsēta, tāpēc neesmu īsti objektīva.

Šobrīd domājam par dzīvesvietas maiņu, gribam pārcelties uz mazpilsētu, jo tad būtu iespēja dzīvot privātmājā ar lielu pagalmu, varētu ņemt vēl kādu suni, bet ir bail, jo tās tomēr lielas pārmaiņas. Es visu mūžu esmu dzīvojusi dzīvoklī, tāpēc baidos, ka realitāte varētu atšķirties no tā, ko esmu iedomājusies.

Rīga ir mana dzimtā pilsēta, tāpēc es arī neesmu objektīva :)

Mna arī sanāca no dzīvokļa pārvākties uz māju ar lielu pagalmu. Ir plusi, ir mīnusi. Bet nu, es neesmu dārza/pagalma meitene, tāpat pa iekšpusi vien tusēju, dārzā audzēju pienenes, usnes un citus man nezināmus augus.

Nedaudz sasmējos par jautājuma noformulējumu, apmēram tā it kā ārpus Rīgas viss būtu tundra, bet visa civilizācija galvaspilsētā. :D

Iespējas nav atkarīgas tikai no paša cilvēka. dzīvoju 30km attālumā, šeit absolūta čuhņa un darīt nav ko. veci autobusi reizi stundā, divi pārtikas veikali un vienas humpalas. ļoti aizraujoši. :) uz vienu čuhņu 4 frizētavas ar lielu uzcenojumu. pagājušā gadsimta kinoteātris bez apkures, apvemtiem krēsliem un naudu iekasē par nepabeigtiem seansiem. nu jau arī slepkavas un narkomāni staigā apkārt. kopumā spoku pilsēta. katastrofāla vidusskola, par bērnudārzu gan neko nezināšu teikt. ģimenes nav, taču šo 3-4 gadu laikā esmu pilnīgi pārliecināta, ka gribu atpakaļ uz rīgu un nav ko līst ārpus tās, ja nav auto, sabiedrība, laba infrastruktūra un izklaides iespējas.

Dzīvoju pilsētelē ar +/- četriem pārtikas veikaliem, divām frizētavām, pāris autoservisiem un bibliotēku, kopējais iedzīvotāju skaits ir ap 4300 (lielākā daļa migrē uz tuvumā esošo Liepāju). Uz ielām visbiežāk var sastapt jaunās māmiņas ar ratiem (t.sk.mani) vai pensionārus nesteidzīgā pastaigā. Šī ir pilsēta, kur pastniece zina, kur tu dzīvo, ar ko guli un ko tu darīji pagājušajā vasarā. Pilsēta, kur viens otru sveicina pilnīgi nepazīstami cilvēki, jo, būsim reāli, visi zina visus. Pilsēta, kur noziedzības līmenis pielīdzināms nullei, lielākais grēks ir nomest pie zemes konfekšu papīrīti. Pavasaros mazā pilsētiņa smaržo pēc tikko ceptas maizes un šašlika, ko visi privātmāju iedzīvotāji steidz spraust uz iesmiem savās sētās. Tu vari aiziet pidžamā uz tuvējo veikalu pēc kafijas, bet neuzdrošinies neiziet no mājas pilnā kaujas krāsojumā un skaistākajā kleitā, lai vietējās tenku vāceles nedomā, ka vīrs tevi drīz pametīs, nemīl vai sit, ka tu sēdi uz nervu zālēm vai pa kluso loc vīnu. Šī ir pilsētiņa, kur tev nav priekšrocības būt anonīmai, pelēkai un nepamanītai pelei. Tev katru dienu jābūt uz visiem saviem 100%. Sākumā likās briesmīgi, bet tagad es priecājos, ka man ir iespēja atbraukt mājās klusumā un mierā.

Cik forši Lollipop uzrakstīji. (l)

ārpus Rīgas viss būtu tundra, bet visa civilizācija galvaspilsētā

Jā, ir Rīga un ir lauki. :-D Vispār jau dzīve un iespējas Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī vai citā lielā pilsētā ļoti būtiski atšķiras no dzīves attālā mazpilsētā, te pat grūti ko iekomentēt, ja nav zināms kadā vietā ir autores īpašums.

esmu no dziļiem laukiem-Madonas puse, Rīgā esmu 7 gadus, lauki velk atpakaļ.
Man ir 2 profesijas- tādas, kuras visos laikos nepieciešamas, tāpēc darbu es dabūtu. Man ir hobijs ar kuru pelnu naudu Rīgā, saprotu- laukos ar to es neko nenopelnītu vispār.
Tomēr, lai būtu papildus naudiņa (un kuram to gan negribas), laukos naudu investēšu.

Vispār jau dzīve un iespējas Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī vai citā lielā pilsētā ļoti būtiski atšķiras no dzīves attālā mazpilsētā

Joprojām ar izbrīnu atceros to vienu svētdienu, kad izstaigājām pusi Rēzeknes (kura - trešā, ceturtā lielākā pilsēta?) kafejnīcas meklējumos, kur apsēsties un elpu atvilkt. Atradām gan kur piesēst - baznīca bija vaļā.

OK, dramatizēju, beigās pašā centrā arī kafejnīcu atradām, bet nu, sākotnejie meklējumi bija centram stipri vien tuvu.

Bet, kā jau teicu, neesmu objektīva. Mazāka pilsētā tālu no Modes mekas un pasaules mēroga Metropoles - Rīgas Latvijā īsti nav ilgstoši gadījies dzīvot.

Joprojām ar izbrīnu atceros to vienu svētdienu, kad izstaigājām pusi Rēzeknes (kura - trešā, ceturtā lielākā pilsēta?) kafejnīcas meklējumos, kur apsēsties un elpu atvilkt. Atradām gan kur piesēst - baznīca bija vaļā.

Man līdzīgi bija ar naktsmītnes atrašanu Daugavpilī, beigās trijatā nakšņojām vienā gultā un bija pat brokastis :)

Studēju Rīgā, bet vasaru pavadu dzimtajā mazpilsētā. Ir salīdzinoši daudz gan pārtikas, gan nepārtikas veikali, lielākā daļa arī strādā vismaz līdz 22, tā kā nepaēdis nepaliksi. Tai pat laikā burtiski viss ir mazāk kā 15min gājienā. Man kā introvertai būtnei ļoti patīk iziet pastaigā/paskriet un neredzēt nevienu cilvēku, vien baudīt klusumu un dabu, tas šeit ir ļoti viegli īstenojams. Mani gan klubi nekad nav vilinājuši, bet te arī pāris tādi ir. Cilvēku ir maz, bet ne tik maz, lai visi viens otru pazītu.
Lielākais mīnuss - darba iespējas. Tiešām, pat par pārdevēju tā vienkārši netiksi, ja ļoti nepaveiksies, kur nu vēl uz kādu citu vakanci. Jomā, kuru es studēju, te vispār nav nekādu darba iespēju, diemžēl.

Nepārprotiet, nebūt nedomāju, ka Rīga ir lielpilsēta un visur citur džungļi, tomēr Rīgā dzīvo 30+ % Latvijas iedzīvotāju, tātad, katrs 3. dzīvo Rīgā.
Pilsēta ir Liepāja, liela, bet nezināma. Nevaru pati salīdzināt ar Rīgu.

Būs jau gads, kā dzīvoju Jelgavā..pārnācu dzīvot no Rīgas, kur es apmēram 6 gadus esmu dzīvojusi. Mīnus, Jelgavā ir grūtā atrast darbu, bet ir vairāki plusi, minimāli jāizmanto sabiedriskais transports (kas Rīgā bija ļoti kaitinoši), ir diezgan sakopta utt, un jā, ar vilcienu&autobusu var nokļūt Rīgas centrā +- 40min, tas pats, kā no Imantas vai Juglas :D

p.s. bet nākotnē ir doma pārvākties uz privātmāju, skaistā vietā, var saukt par mazpilsētu. Bet tas būs tikai tad, kad droši zināšu, ka man tur būs darbs..

Šobrīd jau gadu kā esmu atpakaļ savā dzimtajā pilsētā. No Rīgas tālu, maza, bet skaista pilsēta Kurzemē. Ikdiena rit mierīgi, bez burzmas, steidzīgiem cilvēkiem, automašīnu sastrēgumiem, kņadas un trokšņa. Tajā pašā laikā pilsēta nav izmirusi. Šeit ir 4 bērnudārzi, 1 pamatskola, 4 vidusskolas, 1 prof.vidusskola un augstskolas filiāle. Nav pensionāru īpatsvars, iedzīvotāji te ir gan jauni, gan veci. Lai gan vairāk laikam ir bērni, skolēni un tad pieaugušie, kuriem jau ģimene un bērni, un pensionāri, tādu studenta vecumu cilvēki te pamaz. Veikalu daudz- gan pārtikas, gan apģērbu, gan grāmatnīcas. Ir sporta skola, mūzikas skola un mākslas skola, kā arī bibliotēka. Liela slimnīca. Ā, un ļoti daudzi skaistumkopšanas saloni. Tātad- viss, kas nepieciešams, lai nejustos kā mucā dzīvotu, teorētiski šeit ir, bet! Trūkst darba vietu- ja atrodi darbu, tad tur arī bez maz vai sēdi visu mūžu, lai arī cik ļoti gribētos iet prom, jo kaut ko citu grūti atrast. Uz ielas izejot nekad nebūs tā, ka pastaigas laikā vai gājienā uz veikalu, nesatiksi nevienu pazīstamu seju. Viss ir priekš manis pārāk rāms, mierīgs, paredzams un neinteresants. Bet, ja gribas te audzināt bērnus, tad lieliski apstākļi.
Pati gan pavisam drīz atkal no šejienes došos prom un esmu priecīga, ka tā. Man te patīk labāk atbraukt tikai, lai paciemotos.

Esmu augusi un tagad pa brīvdienām dzīvoju Jelgavā. Viss nepieciešamais šeit ir, gan darbs, labas skolas, pasākumi utt.

Piedod, neesmu precējusies un ar bērniem, bet tāpat varu pastāstīt. :)
Dzīvoju skaistā pilsētā, kas ir 50 minūšu braucienā ( ar mašīnu) no Rīgas... mikriņi uz Rīgu kursē ik pēc puss h.. takā, iespējas tikt uz Rīgu ir visu laiku. Patīk tas, ka visur var izstaigāt ar kājām, nav vajadzīgs auto, lai piemēram bērnu aizvestu uz skolu, jo viss ir salīdzinoši tuvu. Laikam lielākā problēma ir izklaide.. pilsētā nav īpaši ko darīt jaunākiem cilvēkiem.Piemēram ja gribi aiziet uz kino, uzspēlēt boulingu vai ko tmldz. tad tādu iespēju nav. :D Bet pati pilsēta kā tāda man patīk, kopta, un pēdējā laikā tiek visādi citādi uzlabota. :)

Šobrīd ar puisi dzīvojam Jelgavā, kojās, bet aktīvi meklējam dzīvokli īrēšanai. Viņš ir saspārnojies par savu vietu, gan jau nākotnē tiešām to arī piepildīs. Man būtībā ir vienalga, kur dzīvot - tikai ne Rīgā. Tur es 3 gadus nodzīvoju un man pietiek visam mūžam. :D
Jelgava ir forša pilsēta. Iesākumā, kad pirms gada atnācu te dzīvot, likās - pēē, garlaicības ieleja, bet ātri vien savas domas mainīju, jo šeit viss attīstās, sakārtota, skaista pludmale, upes, zirgi.. Man gribas dzīvot tādā pilsētā kā šī - lai nav burzmas, ir kur aiziet - gan foršs bārs, gan daba apkārt. Jebkurā brīdī var uz Rīgu aizbraukt, iesēdies mikriņā vai vilcienā un jau pēc 40 minūtēm esi galā. Ērti. Nepatīk, ka krievu daudz, bet kur gan viņu nav.
Darba iespējas arī ir. Jūtos apmierināta un man nebūtu nekas pretī, ja mēs šeit arī nobāzētos.

Es atkal gribētu zināt - kā ir dzīvot Rīgā? :) Visu savu mūžu, 20 gadus dzīvoju savā mazajā pilsētā, iedzīvotāji ~ 30tūkst. ir, bet darba iespējas nav sevišķi plašas. It sevišķi grūti jauniešiem, kuri tikko beiguši vidusskolu. +Ir tā kā te teica - ja esi tikusi pie labas darba vietas (manā mazpilsētā labi būs, kur pelnīs ~500+ eur), tad tur centīsies noturēties, jo diez vai kas labāks būs.