Sveikas, meitenes! Griežos pie Jums pēc padoma.
Lieta sekojoša, esmu 21 gadus jauna meitene, pašreiz strādāju ārzemēs par istabeni(2 gadus jau), kā jau noprotat, darbs ir tas, kas mani pašreiz spiež gar zemi. Vēlos ļoti kk mainīt, piebildīšu, ka šis ir arī mans pirmais darbs. Bet es nespēju saņemties kk iesākt, šeit kur esmu es, savādākā sfērā darbu ir grūti atrast iebraucējiem, tad domāju atgriezties Lv, bet biedē, ka neatradīšu labu darbu, kā sacīt jāsaka, bail mainīt kk krasi, neiekrītot vēl lielākā bedrē. Man nevajag labu amatu, vienīgais, ko vēlos ir redzēt rezultātu tam ko daru, būt kustībā, komunicēt ar cilvēkiem, mācīties, iegūt pieredzi profesionālā ziņā utt. Arī studeju pašreiz e-studiju veidā, tieši to, kas man ļoti interesē, bet studijas beigšu pēc 3 gadiem, tad nu domāju, vai šo trīs gadu laikā ir vērts darīt darbu, kas nerada prieku, smacē. Man ir ļoti labas attiecības ar priekšniecību, nevarētu teikt, ka man riebjas mans priekšnieks utt. man riebjas tieši tas, ko es daru. Bet strādāju dēļ labās algas, zinu, ka LV par tādu algu varēšu aizmirst. Ir tik ļoti pierasts pie finansiālas brīvības(protams, ierobežotas, bet varu atļauties daudz ikdienišķu sīkumu). īsti arī uz LV negribu atpakaļ, bet arī šo darbu negribu darīt. Laikam izklausos diezgan nesaprotama. Bet varbūt, kāda var dot kādu padomu vai kādu iedvesmu, kas man tik ļoti trūkst šobrīd. Vai arī esat iestrēgušas kādreiz darbā un nezinājāt, ko darīt tālāk? varbūt kāda ir krasi kaut ko mainījusi un var padalīties? Vienu vārdu sakot, ko Jūs ieteiktu darīt man?:-)
2
