Es piemēram neatsaku, ja kāda draudzene lūdz kko izmaksāt vai aizdot naudu, ja pietrūkst. Bieži vien pati piedāvāju "uzsaukt" pusdienas vai kko citu. Bet ir tādi cilvēki, kas reāli izmanto manu dāsno sirdi un katru reizi aizejot uz kafūzi saka:" es jau zinu, tu man izmaksāsi, man vnk. šodien naudas nav līdzi". Nu labi, maz kas var gadīties.. nav naudas, aizmirsies maks.. bet ja tas jau ir tāds ieradums, tas tak nav normāli. Un vēl sola, ka atdos, bet tā arī nekad neatdod. Man piemēram nepatīk, ja kāds man kko izmaksā vai nopērk. Es vienkārši jūtos slikti.. un ja arī kko nosponsorē, tad tūlīt tajā pašā vai nākamajā dienā naudiņu atdodu. Man nepatīk kādam palikt parādā!
Esmu sapratusi, ka nauda un draugi ir divas nesaistāmas lietas. Tāpat kā kopīgs bizness!
Ja vēlies pazaudēt draugu, aizdod naudu. Tā nu tas ir.