Svešas naudas piesavināšanās

kāpēc jūs tā darāt?

:-D pati atbildēji:

jo aizmirsts maks/nav līdzi skaidra nauda/nav ieskaitīta alga, utt.

Drīzāk jādomā,kāpēc nauda netiek atgriezta;-)

šāda problēma ir aktuāla abiem dzimumiem. Draugu lokā ir tikai viena meitene, kas tā dara. Kaut kāda principa pēc es izvairos ar viņu izklaidēties, ja tajās tiek iekļautas izmaksas. Problēma atrisināta ;-)

man šķiet pašsaprotami ik pa laikam draugiem ko uzsaukt , ja satikšos ar draudzeni un pusdienosim un viņa būs aizmirstu maku/algu vai ko citu , droši samaksāšu, naudu atpakaļ neprasīšu , gan jau man nākamreiz ko uzsauks . Ja kādā ballītē , kāds/kāda lūdz aizdot līdz 10 eiro un izliekas pēc tam par beigtu , lai jau , nebagāka nepalikšu , nākamreiz kur iesim , teikšu , ka ir man parādā koteili no pagājušās ballītes .
Nauda nāk un iet un dēļ tās nekad neesmu bojājusi attiecības ar draugiem un līdzcilvēkiem

Nu nezinu, man ar draudzenēm tā nav... Un nekad nav bijis...
Protams ik pa reizei viena otrai šo to izmaksajam kafejnīcā piemēram, bet tas ir ar domu ka tā ir izmaksāšana bez naudas atgriesanas un kā nākamreiz viņa man izmaksas.. Kaut kā tā...

Pati esmu 2 reizes aizmirsusi maku mājās , kad biju sarunājusi pusdienas ar draugiem ( ar bērnu , ne to vien var aizmirst :D ) , man pat prātā neienāca atdot , kad atnesa rēķinu , visi sametās , mums reti kad sanāk , ka katrs precīzi par sevi maksā un vēl atsevišķi čaju atstāj . Parasti vienkārši rēķina summa +/- izdala ar cilvēku skaitu . un tad sanāktu , ka man katram jāatdod 3 eiro :D :D nu nē taču ....

Ar draudzenēm, tāpat kā wee, viena otrai uzsaucam. kura bagātāka, tā maksā. Ja abas bagātas,maksājam katra par sevi. Priekš draugiem nav žēl un ja nopērku draudzenei kokteili pa 5 eiro, viņa man par 3 eiro, neskaitu kapeikas pakaļ. Saprotu, ka ne vienmēr visiem nauda krīt no kabatām laukā, katram grūti brīži pienāk, bet izklaidēties ta gribas.

Sheit arii darbojas tas zinaamais teiciens - ja gribi pazaudeet draugu, aizdod naudu.

Manaa pazinju lokaa laikam nav taadu cilveeku, bet ja taa gadiitos, ka kaadam iestaajusies amneezija attieciibaa uz paraadu, es shaadam cilveekam neaizdotu vairs neko un nekad.

Bet ja par nopietniem parādiem - neaizdodu, ja zinu, ka iespējams neatdos. Aizdodu tikai tiem, par kuriem esmu pārliecināta. Ģimenes locekļiem un tuvākajiem draugiem. Citiem, lai ņem sms kredītu.

Neesmu saskārusies ar tādiem cilvēkiem īpaši. Bet ja kāds prasa aizdot, vienmēr rūpīgi izvērtēju, kam, kāpēc, cik daudz, utml. Lai izvairītos no liekām galvassāpēm, sekoju šim ieteikumam: ''Aizdod tik, cik nav žēl pazaudēt/uzdāvināt.''

Nav tādu situāciju. Vai nu viena otrai tiešām uzsaucam kādos svētkos vai maksājam pašas.
un ja tiešām aizmirstas, tad atdod naudu..

Nezinu, manā paziņu lokā nav neviena tāda un pati arī tā nedaru.

un ja tiešām aizmirstas, tad atdod naudu..

++

nav sanācis saskarties, bet varbūt nevajadzētu iet uz vietām, kur viss kaut ko maksā, ja kādai draudzene to īsti nevar atļauties? cik jums gadu?

Ja tev draugu lokā ir DAUDZ tādu meiteņu, pamaini draugu loku. Manu paziņu lokā tā nav un nekad nav bijusi problēma - tās reizes, kad kādam aizmirsusies nauda ir retas, un visas summas, kas lielākas par apm 1 kafijas vērtību tiek atdotas.

Man nekad nav bijusi tāda problēma, ja kāda aizņemas naudu, vienmēr atdod līdz pēdējam centam (pat, ja saku, ka nevajag), nereti izmaksā man kaut ko vai uzcienā mani utt. Varbūt tiešām gluži vienkārši neaizdod naudu cilvēkiem, no kuriem jau iepriekš neesi dabūjusi atpakaļ aizdoto, kaut vai samelo, ka tev maz skaidra nauda vai ko citu :-)

Man skolas laikos bija divas tādas draudzenes. Tā tāda interesanta lieta. Piemēram, pusdienu starpbrīdis, visi kā jau bariņos vai pa divi čupojas, aiziet nopirkt kaut ko garšīgu. Izdomāju, ko man vajag, bet draudzene blakām saka - nu jā, man arī gribas, bet nav šodien naudiņas, es tev rītdien atdošu. Kāda runa, protams, tu arī nopērc viņai to kāroto lietu un nemaz negaidi to naudu atpakaļ, jo sīkums taču. Nākamā diena, nākamais pusdienu starpbrīdis - atkal tas pats. Pēc laika sāk kļūt kaitinoši un apgrūtinoši :D
Ir tādi cilvēki, kuriem nekad nav naudas (tā vismaz viņi saka), bet uz kafejnīcu, kino vai jebkuru citu vietu viņi līdzi iet par spīti tam. Man tas nav saprotami, neuzticos tādiem cilvēkiem un cenšos no viņiem izvairīties.

kādreiz bijušas tādas ''draudzenes'' , kuras aizņemās naudu/drēbes. tagad šīs meitenes ir mana pagātne :)

Man nav problēma izmaksāt draudzenēm, nekad viena otrai naudu atpakaļ neprasām un neskaitām, kuras kokčiks bija dārgāks un cik kura kurai ir parādā.
Bet ir man viena paziņa, unikāls cilvēks. Nekad nestrādā un attiecīgi viņai nekad nav naudas. Katru reizi, ejot ballēties vai iedzert kafiju, demonstratīvi skaita kapeikas un saka, ka ņems "tikai tējiņu". Kad pasaku, lai liekas mierā un ka samaksāšu par viņu, klāt tējai uzreiz tiek pasūtīts vīns, deserts utt. :D No vienas puses nav jau žēl, to 10-20 eur dēļ nebankrotēšu, bet tā notiek katru reizi. Kad braucam pie viņas ciemos, viņai liekas tikai loģiski, ka atvedam visu līdzi - alkoholu, uzkodas, cigaretes. Ja braukšu pie viņas un neko nepaņemšu, visu vakaru būs jāgrauž 100 g liels siera gabaliņš un jādzer 1 krūzīte tējas :D

fluffy, normāla tava paziņa :D Kāpēc vispār kontaktējies ar viņu?

Stipri lidzigi kaa wee. Gan esmu uzsaukusi gan man uzsauc. Nabadzigaka del paris euro neesmu.

Draugiem, radiem nav žēl ne izmaksāt, ne ko. Bet manuprāt, te runa nav par izmaksāšanu pašu vai to, ka žēl naudas, bet to, ka cenšas uz citu rēķina uzdzīvoties. Fuj, cenšos ar tādiem nekomunicēt.

Bija viens tāds kadrs pazīstams- ja aizej uz Maķīti/Hesīti/picēriju, neko nepirks, bet tavus kartupelīšus vilks ārā. Palūdz ko nopirkt, un pēc tam nauda uz kartes/naudas nav/nevar izmainīt/vēlāk. Ja nopērc ko garšīgu, uzreiz klāt. Kad apēd, aiziet. Pīpē, pašai cigarešu nav. A kad pati nopērk cepumiņus, nolien stūrītī un nelien ārā kamēr tukšs. :D