Laba diena! Esmu galīga apjukumā sekojošā jautājumā. Pēdējā laikā esmu vairāk aizņemta kā parasti un strīdi ar draugu reāli iztukšo, jo viņam vienmēr tendence ātri aizsvilties. Bet ne par to. Dzīvojam kopā un acimredzot, vins uzskata - ja dzivo kopā , tad bezmaz precējušies un man vienmēr obligāti jābrauc līdzi pie viņa radiem. Ko es arī daru, bet es uzskatu, ka man ir tiesibas arī kādu reizi nebraukt - piemēram, šodien bija plānojis braukt ciemos, nebija man pateicis cikos un vai grib lai es braucu. Prasiju - gribi lai braucu līdzi?Atbild, nu kā vēlies. Un tad es atbildeju, ka pārāk labi nejūtos un laikam tomēr ne. Un aizgāja bla bla bla, kas tad tev tik svarīgs jādadara utt?? UN reāli atkal gandriz aizgāja lidz strīdam. Beigās vēl izrādījās, ka esot loti vīlies. Man laikam tomēr ir tāds uzskats, ka ja neesam precējusies, tad šie nav mani pienākumi un es varu pati izlemt un pēc tam nevajag man d*** virsū, ja nevēlos pievienoties....Un , protams, nav tā ka es nekad nekur nepievienojos - manuprāt, loti daudz visur vmr braucu līdzi, ka viņam jau tas sāk likties pašaprotmi. Kā lai viņam to pasaka bez strīda? Jo es zinu, ja pateiksu kaut ko, atkal sāksies...tik nogurdinosi..
Pat, ja būtu precējusies, tu neesi nekāda manta, kas visur jāņem līdzi, neinteresējoties par tavām interesēm. Bet, kā to pateikt, nezinu. Ja vīrietis ir kaprīzs un jūtelīgs, ar tādu grūti sarunāties.
Noteikti, tev nav obligati jabrauc lidzi. Izskaidro, ka tev britins vienai noderetu, atvilkt spekus, ganjau redz ka tev daudz darama..
bet pajauta vinam, kapec vins velas, lai ari tu obligati brauktu? varbut pats majas mejutas erti, varbut garlaicigi, vabut vecaki kaitina. Tapec velas, lai brauc lidzi kompanijai, jautribai, un lai nomierinatu, btu ko padarit.
Nu jā, viņš bija iedomājies, ka pati gribēšu līdzi.. Bet nu negribēju un par to sacepās. Un ir aŗi bijušas reizes kad kaut kur aizbraucam un man ir nereāli garlaicigi vai jūtos kā statuja, nu citreiz tad es izvēlos nebraukt, bet ja pasaku, tad sadusmojas. Soreiz ari teicu, ka nebija pats man nemaz pateicis cikos un kā, sapsihojās un aizskrēja. Tas ka man ir mēnesreizes, sāp vēders un galva - to es tikai izdomājot. Aj, tik grūti paliek sarunāties, ka esmu galīgi apjukusi
Greipfruit - nu es zinu, ka parasti tas ir tapec, lai vina radi redzētu, cik viņam laba draudzene un lai es ar viniem vairāk satuvinātos. Un man nav nekas preti, bet ar to psihošanu viņs manu velmi pievienoties nepalielina..
Rodiet kadu kompromisu, ka, piemeram, uz kadiem svetkiem vai brivdienas pie vinas vecakiem butu svarigi doties, piemeram, vecaku jubilejas vai ta. Ganjau var vienoties, un rast optimalu variantu abiem.
Labak, ja brauc, tad ar prieku, ne ta
Ja es negribētu, tad nebrauktu un viņš varētu kaut vai uz galvas stāvēt vai pa logu izlēkt. Nav pienākums katru reizi braukt līdz.
Bet ja tas ir kkādos laukos, tad brauc līdz, paņem peldkostīmu, segu, planšeti vai kādu grāmatu un ej kādā pļavā sauļoties. Būsi izpildījusi dārgā vēlmi un pie reizes pacepusies saulītē. Apvienosi patīkamo ar lietderīgo.
Nu jā, sobrīd man ga grūti padomāt par kompromisiem, jo nesen jau izrunājāmies par daudz ko un ari viņa aizsvilšanos utt, pats saprata, bet neredzu vispār nekādu uzlabojumu, liekas, ka paliek arvien sliktāk. varbūt tur ir kas cits apakšā, nezinu. Šķiet, ka viņam ļoti grūti respektēt manas vēlmes, bet pats uzskata, ka var darit ko grib.
Jau laikus pirms brīvdienām, kad var gadīties tur braukt, saplāno sev kādas nodarbes, lai vajadzības gadījumā vari pateikt, ka esi aizņemta šodien, rīt, parīt... Nu ja citādi čalis apvainojas.
ka vinam ar greizsirdibu un uzticibu?
vabut nevelas tapec vienu atstat....
Ar uzticibu it kā viss ok, lai gan es jau ari esmu tāda, kas vienmēr pa rokai. Reti kaut kur dodos viena pati, vai piem. izklaidēties. Vienmēr saka, ka varu darit, ko vēlos - t.i nav jāprasa vinam atklauja vai kkur iet. Lai gan tagad sāk izskatities, ka mana brīviba tiek ierobežota..
Tas ka man ir mēnesreizes, sāp vēders un galva - to es tikai izdomājot.
Kā var izdomāt mēnešreizes?
Nekas nav pienākums, arī laulību zvērestā nav teikums "tev būs pie vīra radiem braukt". Tur gan ir teikts " tev būs vīru/sievu godā turēt" - tātad rēķināties ar otrās puses vēlmēm. Šajā gadījumā draugam bija jāsaprot tava sliktā jušana un jāpiekāpjas. Citreiz tu piekāpsies un brauksi līdz.
883
