Kā pieradināt kaķi pie kaķēna?

Gan jau ar laiku saradīs :) Es tā ar savu kaķi biju aizbraukusi ciemos pie mammas uz nedēļu, pirmās 3 dienas lielais rūca uz manu mazo, ar ķepu sita, kad nāca tuvāk. Padusmojās un pierada. Mammas kaķis bija kaķene, manējais mazs runčuks. Nesen bijām atkal kopā aizbraukuši un jau no sākuma uzvedās labi, vairs vispār nekašķējās.

Mūsu kaķene arī bija paaugusies, kad ienāca runčuks. Šnāca, arī klupa virsū. Tā bija līdz 3 dienām, tad nomierinājās, un ir tagad labi draugi.

Mums arii taa bija, abi kakji bija viirieshu dzimtas, diemzel kautini gaja tadaa limenii, ka veco minku manaa prombutnes periodaa gimene iemidzinaja... :(

Sliktākais, ka nevis vienkārši rūc un sit ar ķepu, bet zobus atņirdzis metas virsū tiklīdz kā ierauga. :( ļoti ceram, ka pieradīs. Vecākais arī nav kastrēts, ko tuvākajā laikā plānots izdarīt, tas varbūt varētu uzlabot situāciju..(t)

Mums arī kaķenei pret mazo kaķēnu bija līdzīga, taču, ne tik dramatiska reakcija.
Pats galvenais, pēc iespējas neturēt atsevišķi. Kaķiem ļoti svarīga maņa ir oža, līdz ar to svarīgi panākt, ka viņi pierod viens pie otra smaržas.
Mēs, kamēr lielā kaķene bija citā istabā, ar mazo kaķēnu apstaigājām visas vietiņas, kur kaķenei patīk gulēt, paglaudījām ar lupatiņu kaķēnu un tad mēbeles, kaķa gultiņu utt.
Labs paņēmiens var būt - viens tur klēpī vienu kaķi, otrs otru un glauda. Turēt tādā attālumā, lai nekluptu virsū. Tā jau esošais kaķis jutīsies vajadzīgs, nepamests novārtā un tai pat laikā varēs iepazīt jauno kaķēnu.
Kad situācija vairs nebūs tik traka, tad mēģini glaudīt ar vienu roku kaķi, ar otru kaķēnu, vai arī ar vienu un to pašu roku pārmaiņus abus.
Labi, ka ēdinat vienā telpā, tas palīdz raisīt pozitīvas emocijas.
Bet principā ir jāpaiet laikam, viņi noteikti sadraudzēsies, mazs procents, ka tā nenotiks, jo mazais ir vēl kaķēns. Citādāk, ja mājās ienāktu vēl viens jau pieaudzis kaķis. Tad gan varētu iznākt visādi.

Tas ir normāli, esmu tam gājusi cauri. Sākumā turēju viņus atsevišķās istabās, pamazām aprada viens ar otra smaržu jn apzinājās, ka vairs nebūs viens.. sākumā likās bezspēcīgi, jo bauroja abi kā traki, viens otram klupa virsū, bet mūžīgi es biju pa vidu un izšķīru.. devu blakus trauciņos ēst, lai pierod viens pie otra. Mudināju spēlēties utt.. kaut kā pamazām paši aprada.. pagāja gan kādas 2 nedēļas.. vel pēc tam kādas 2nedēļas reizēm viens otram uzšņāca... toties šobrīd abi nešķirami draugi. :)