Nemaz jau nav tik sūri, tikai esmu nedaudz neizpratnē.
Dzīvojām ar draugu kopā jau vairāk kā gadu, bet tad viņam nācās doties komandējumā uz citu valsti uz vairākiem mēnešiem. Nebijām redzējušies vairāk kā mēnesi (pirmo reizi dzīvē tik ilgi), tad izdevās izrauties atvaļinājumā pie viņa uz 10 dienām. Pirmās 5 dienas viss jauki, sagaidu katru dienu viņu no darba ar vakariņām un tad ceru pavadīt tās dažas stundas vakarā ar viņu. Katru vakaru izejam vismaz uz 30 minūtēm pastaigāties, lai atpūstos no tās sēdēšanas, jo viņam darbs arī sēdošs, nu un es sēžu diezgan ilgu laiku mājās, kamēr viņš darbā. Protams, es arī izeju pastaigāties viena, pa veikaliem un vienkārši, lai iepazītu apkārtni un "nosistu" laiku, kamēr viņš strādā.
Tad nu šodien sākām runāt par visām attiecību lietām un ko vēl varētu padarīt un tā, un tad viņš sāka runāt, ka gribētos vismaz studiņu dienā atslēgties no visa un uzspēlēt datorspēles (jā, viņš ir no tiem, kas spēlē).
Un tad nu es jutos nedaudz aizskarta, nesaprotu, vai pamatoti.
Kādēļ es tā jūtos? Jo Latvijā pametu visu (vecākus, vecvecākus, māsas un suni) uz 10 dienām (tās, kas strādā un kurām ir tas atvaļinājums, apzinās, ko tik nevar izdarīt šajās 10 dienās), lai atbrauktu pavadīt jau tā ierobežoto laiku ar savu mīļoto.
Un tā arī viņam pateicu, tāpēc tagad sēžu, atpūšos uz balkona un veidoju šo diskusiju.
Kāda ir rutīna, kad esam LV? Darbs, kopīgas vakariņas, tad katram laiks darīt savas lietas, vakara seriāls/filma.
Vai Jūs manā vietā justos aizvainotas? Vai tomēr censtos saprast otru un dotu to brīvo laiku?
Gribu piebilst, ka neesam viens otram pielipuši, kad esam šeit, jo katram savs portatīvais - viņš skatās savus YouTube video, es visādas savas lietas, bet tomēr sēžam blakus un ir vismaz kkāds fizisks kontakts.
Kas vēl? Nebūs iespēja tikties vēl vismaz mēnesi.
Piedodiet, ka tik gari, bet gribējās pēc iespējas sīkāk izklāstīt situāciju.
43
