Gribu Labradora kucēnu.

Paņem no patversmes

Es tev piekriitu, cenas vienkaarshi shausmiigas, bet veelu veiksmi atrast miiluli! :)

Man tad pats ar mopša meklējumiem. Cenas ir gaisos, bet vajag tikai kā draugu mājās, lai ir kāda dzīvībiņa.

Ja vajag mājas mīluli, tad paņem suņuku no patversmes. Ja vēlies šķirnes suni, tad rēķinies ar cenām, jo gan šeit pieminētajam labradoram, gan mopsim ir vajadzīga speciālā barība (kas nav lēta) un ir izplatītas veselības problēmas, tāpēc, lai uzturētu suni labā fiziskā formā ir jārēķinās ar papildu izdevumiem. Tāpēc arī cenas ir tādas, lai ņemtu tie, kas varēs "pavilkt" un lai suns ir pie labas veselības, nevis mokās, jo paņēma un domāja, ka būs dekora vietā.

Ja gribat tikai draudziņu, dzīvībiņu mājās, tad kāpēc nevar ņemt kādu patversmes mīluli? Vai viņi tad būs mazāk mīļi?

Sugar, labi pateici! Es nodomāju ļoti līdzīgi!
Bet tas, protams, nenozīmē, ka patversmes suņus/kaķus var barot ar visādiem lētajiem mēsliem. Pašai mājās ir pieci kaķi (visi ielas brāļi) - ēd dārgo barību. Suņi ir septiņi - gan šķirnes, gan patversmes un arī visi ēd vienādi un labi! :)

KristīnA!, es nedomāju, ka nešķirnes suni var barot ar jebko, vienkārši gribēju pievērst meiteņu uzmanību, ka šķirnes suņu uzturēšana lielākoties ir sarežģītāka un dārgāka. Un nopietni jāizpēta šķirnes īpatnības, lai pēc tam nebūtu lieki pārdzīvojumi gan pašam, gan suncim.

Var mēģināt meklēt šķirnes, kuram kāds defekts un nederēs sacensībām, bet arī tie nebūs lēti.

Un meklējot lētus var iegrābties ar visām šķirnēm, kuri krustoti tuvos rados, līdz ar to veselības problēmas vēlāk pilna gamma nāk līdzi.

Ja grib šķirni, tad ieteiktu naudu ieguldīt, jo vēlāk "lētais variants" ar visām ārstēšanām var izrādīties ļoti dārgs.

Par šķirnes suni 400-600€ ir ļoti pieņemama cena. Sarēķinot barības, pošu, čipu, vecāku un kucēnu veselības pārbaužu u.c. izmaksas, sanāk ļoti smuka summa un pāri maz kas paliek. Reizēm suņu vecāki ir no dažādām pilsētām vai pat valstīm, līdz ar to ir arī palielas transporta izmaksas un citi tēriņi. Vai pēc tam suns tiks vests uz izstādēm, tas jau ir jaunā saimnieka ziņā, bet visas izmaksas no tā nemazinās.
Reizēm, lētāk pārdod jau paaugušos kucēnus, kam vēl nav atrasti saimnieki, vai arī kucēnus, kas izstādēm nebūtu derīgi. Ir vērts painteresēties izstādēs un parunāt ar pašiem audzētājiem, tur varēsi gan savas vēlmes izteikt, gan par esošajiem un plānotajiem metieniem uzzināt, gan par cenām :)

Jaukteņiem, kā runā, veselība ir daudz labāka, nekā šķirnes brīnumiem. Man mājās padsmit gadus bija jauktenis, un nevienā brīdī nebija žēl, ka nav sķirnes. Kāda starpība? Kucēni ir skaisti pilnīgi VISI, un tad, kad paaugas, tad jau tā vai tā ir "mūsu mīļais sunītis", un vienalga, pēc kāda ķēma izskatas ;)

PS mans jauktenis bija smuks.

Var mēģināt meklēt šķirnes, kuram kāds defekts un nederēs sacensībām, bet arī tie nebūs lēti.

Jā, šis arī ir variants.Paziņa šādi tika pie mazā tepiķdirsēja, jo viņam bijs šķībi zobiņi.

Mammai drīz dzimšanas diena, sen jau vēlējos uzdāvināt viņai labradora suņa meiteni.

viņa pati ar` vēlas? (t)

Sunjukus tieshaam ir praatiigi pirkt no labiem audzetajiem un ar liigumu, dokumentiem,skjirnes sunjus peerkot dod liidzi liigumu, kur noraada, ka suns ir 100% vesels. Ja tu pectam atklaaj kkaadas slimiibas, tad paardeveejam tev jaaatdod nauda. suni vari patureet
Ipashi svarigi man liekas, tas ir mazo sunju gribeetaajiem, lai neizaug zirgs pectam :D :D
bet jebkuraa gadijumaa, labaak tak nopirkt normaalu, veselu dziivnieku, neviss pectam vadaat katru nedeelu pie veterinaatiem, lai izaarsteetu. beigaas tas pats vien sanaak, tikai nervu mazaak

neko tie līgumi un skaļie vārdi nenozīmē. Draudzenes māsa 2 mopšus paņēma, vienam izrādās ir tādas kaites, ka knapi pie dzīvības noturēja pirms pāris mēnešiem, kad kritiskais moments bija uznācis. Nebūtu viņa ļoti labi situēta, suns būtu jau citos medību laukos (10 dienu laikā pie 1000eur izmaksāja ārstēšana). Bet pērkot, un pat tagad, klubs apgalvo, ka bija taču 100% vesels, ka vetārsts taču ir skaidri un gaiši norādījis,ka suns bijis pie 100% veselības... tas jau nekas, ka visi tie klubu vetārsti ir ar kukuli kabatā un raksta visu, ko klubs palūdz. Nu neko, tagad cīnās par to, lai suns izdzīvo, baro tikai ar īpašu pārtiku, dod zāles katru dienu, ved pie ārstiem visu laiku, ar klubu skaidrosies, kad ar suni galā tiks.

Un patversmes suņu barošana ir atkarīga no tā, kādas sugas/sajaukumu suns tas ir, kāds ir viņa veselības stāvoklis, alerģijas utt. Ir parastie plušķi, kuriem dod prof. pārtiku, jo viņi ir alerģiski pret lētākajiem variantiem.

man atdeva naudu atpakal par suni. ja nebuut liiguma, neko nebuutu dabujusi.

Ņemot labradora kucēnu par slimībām nebūtu tik ļoti jāuztraucas - tas vairāk raksturīgs mopšiem, franču/angļu buldogiem un visādiem citiem sīksunīšiem un mošķīšiem. Īsā versija - jo suns līdzīgāks vilkam, jo mazāk slimīgs tas ir, jo šķirne tikusi mazāk modificēta laika gaitā. Konkrētām šķirnēm raksturīgas konkrētas slimības. Ar izdevumiem gan jārēķinās, tas gan - barība, rotaļlietas, potes, suņu skola utt., tur smuka summiņa salasās laika gaitā. Bet labradori ir ļoti forša šķirne, ļoti gudri, viegli apmācāmi, draudzīgi un piemēroti mūsu klimatam.

Kas attiecas uz iegādi - ja gribi kucēnu tagad un uzreiz, tad būs vien jāmaksā audzētājam. Ja nav plānā sacensības un izstādes, es ieteiktu pagaidīt un pačekot sludinājumus - gan ieraudzīsi kādu smuku jauktenīti vai arī jau paaugušos labradoru, ko kāds atdos pilnīgi par brīvu. Protams, arī patversmes ir apsveicama opcija, taču tad noteikti jāņem vērā, ka sunim var būt uzvedības problēmas un suņu skola un apmācība ir ļoooti svarīga. (Tiesa, manuprāt, suņu skolai tāpat būtu jābūt obligātai.)

Pati šausmīgi gribēju bīglu, bet tiku pie super smuka un spītīga jauktenīša un esmu ļoti apmierināta (l)

Ņemot labradora kucēnu par slimībām nebūtu tik ļoti jāuztraucas - tas vairāk raksturīgs mopšiem, franču/angļu buldogiem un visādiem citiem sīksunīšiem un mošķīšiem. Īsā versija - jo suns līdzīgāks vilkam, jo mazāk slimīgs tas ir, jo šķirne tikusi mazāk modificēta laika gaitā. Konkrētām šķirnēm raksturīgas konkrētas slimības.

Tu apjēdz kāāādas muļķības tikko uzrakstīji? Kur tas ir teikts? Kur tas ir izpētīts? Zini, ka, piemēram, vācu aitu suņiem ir raksturīgas displāzijas problēmas? Un vēl daudziem citiem lielajiem suņiem, piemēram, dobermaņiem, bokseriem u.c. milzeņiem ir raksturīgas sirds slimības. Un tiem pašiem labradoriem ir raksturīga rijības problēma, kā iemesla dēļ jāvaktē, ko tas suns ēd. Cik nav dzirdētas problēmas par šito visu.
Tāpat mani tracina tā šausmināšanās par klubu cenām. Jopcik miziņ, kā jums šķiet, vai suņu audzēšana ir kaut kāds bezmaksas pasākums? Ne tikai potes utt., bet respektīvi suņu īpašniekiem jāsēž mājās pie kucēniem, tātad jau viņi kavē savu darbu. Pie tam, lai varētu to suņuku sapārot, ir kā minimums ar suni jāapmeklē 3 izstādes, kas tāpat nav bezmaksas. Un vēl jāmaksā suņu papukam krietnas summas par sapārošanu vai no tā jāatdod kucēns no metiena, atkarībā kā suņu papuka īpašnieks grib. Kopš tagad mums mājās ir suns ar visiem papīriem, kurš maksāja diezgan lielu summu, esmu daudz ko sapratusi no visa šitā biznesa, ka tur nekas tik vienkārši. Reāli tāpat pārdodot, lielu peļņu neiegūs no viena kucēna.
Un jā, ir pet un show klases kucēni. Show klases kucēni būs domāti izstādēm, tāpēc arī maksās dārgāk, bet no tā paša metiena pet klases kucēns maksās lētāk, bet tas nenozīmē, ka viņš būs sliktāks, vienkārši viņam varbūt kāds brāķītis, piemēram, neatbilstoša kažoka krāsa, kas neder izstādēm.
Klubā ņemt suni, protams, ir daudz drošāk, jo būs garantija, ka suņu vecākiem būs veiktas displāzijas pārbaudes (ko starp citu, jebkurā gadījumā, iegādājoties suni, būtu vēlams noskaidrot, vai kucēna vecākiem nav bijušas šādas problēmas), būs čipi utt, tāpat ir arī līgums, kas savā veidā ir kā garantija. BET kā jau viena minēja problēmas, ir ļoti svarīgi uzzināt kāds ir tas klubs, reputācija utt.
Tas viss jāņem vērā, ja grib īstu labradoru. Var jau meklēt jaukteņus, bet nu jāskatās ar ko viņš ir bijis krustots, jo krustojot ar citu suni, viņš varbūt izskatīsies līdzīgi labradoram, bet raksturs būs kā rotveileram, kas ir smaga rakstura suns. Suns nav tikai ņuņņājamais objekts, suns ir jau lielumliela atbildība un tam IR jābūt gatavam.

Un es galīgi nepiekrītu tam, ka šķirnes suņa uzturēšana ir sarežģītāka un ka šķirnes suņi ir slimīgi. Tak mums ir bijuši arī bezšķirnes suņi, kuri tāpat ir slimojuši. Nekādu starpību arī uzturēšanā neredzu, gan iepriekšējiem, gan tagadējam esam pirkuši kvalitatīvu barību un nebarojam tikai ar sausbarību, bet dodam arī, piemēram, auzu putru. Viss ir tāpat, tas viss ir atkarīgs tikai no tā, cik tu ļoti gribi rūpēties. Liels pluss ir tas, ka izstudējot kādu šķirnes suni vēlies, tu arī uzreiz vari zināt, kādas slimības tiem ir raksturīgas un zini sava suņa vājās vietas, bet patversmes suņiem tu to nepateiksi.

Paldies par viedokļiem.
Bezšķirnes suni negribas tieši tā iemesla dēļ, ka nevar zināt kādas rakstura īpašības tam piemīt, vismaz aptuveni, slimības utt.. ar šķirnes suni vismaz ir kāda skaidrība ko sagaidīt.
Tātad skaidrs, ka ir vērts maksāt tos 400-600 eur.

Bet audzētavas, kāda var ieteikt uzticamu labradoru audzētavu?