īstie draugi un draudzenes

Jā, man ir viena vistuvāka un vismīļāka draudzene, esam riktīgi uz viena viļņa. Goda vārds, nevaru iedomāties savu dzīvi bez viņas, jo viņa ir ļoti svarīgs cilvēks manā dzīvē. Es viņu varu pastāstīt pilnīgi visu, zinot, ka tālāk nekur netiks stāstīts, varēs dot padomu vai vienkārši.. nenosodīt. Nav svarīgi, ka bieži vien nestāstu visu, tas ir tikai normāli, bet nepieciešamības gadījumā varu vienmēr uz viņu paļauties. Turklāt draugi vajadzīgi (vismaz man) ne tikai kā uzticības personas, bet arī kā cilvēki, ar kuriem forši pavadīt laiku, doties izbraucienos, ceļojumos utt.

Tas gan..es arī gribētu iemācīties nesprēgāt par tādām lietām.. :) piem. nesen uzaicinaju draudzeni uz meitas dzimšanas dienu (mūsu meitas viena vecuma)..viņa atteica aizbildinoties ka nav naudas utt..pazīstam viena otru 5 gadus un sen esam tādās attiecībās,kad nav vajadzīgas tās dāvanas..ir svarīga klātbūtne.. es viņai uzrakstiju ka nevajag dāvanas, bruaciet tāpat, uz ko nesaņēmu atbildi un vēlāk par arī neatsūtīja sms ar apsveikumu manai meitai..jūtos tā it kā man visvairāk to visu vajag.. kopš mēs vairs nevarējām tikties tik bieži cik gribētos,viņa ir atradusi sev citu draudzeni (sava drauga bijušo) ar kuru katru dienu komnicējot aizpilda savas vajadzības pēc draudzības, a es tā kā tāda lose paliku viena pati ar sevi...un tā ir bijis vairākkārt..nu vai man to vajag?

jā,piekrītu Meksikankai, ka draugi ir vajadzīgi arī kopīgai laika pavadīšanai..:)

Vispār varētu pat daļēji piekrist šim

viņi ir citas dabas..viņi sadzer satusē kopā un jau skaitās labi draugi..viņi retāk nodarbojas ar aprunāšanu, klačām, un pat ja kas tāds notiek tad neņem visu tik tuu sirdij kā mēs meitenes..

Gan jau vīriešiem arī mēdz būt līdzīgi, bet noteikti ne tādā veidā un tādos apmēros kā var gadīties sievietēm, jo viņi vienkārši nenodarbojas ar tādām muļķībām, neredz tam jēgu - cits skatījums uz lietām.

kādam ir jābūt cilvēkam,lai jūs ar viņu gribētu veidot patstāvīgākas draudzīgas attiecības,ik pa laikam tikties, utt? kas jus ieinteresētu?

Vispār daudz esmu aizdoājusies par to,ka apkārt dzirdu,ka sieviešu starpā draudzība vispār reti kad pastāv..jo bieži vien viena otru apskauž,sacenšās savā starpā, izplata baumas un klačas..kā vispār uzskatāt?

Nu, man tā nav. Varbūt man ir nenormāli, pārpasaulīgi paveicies, bet man ir trīs draudzenes. Ar divām esmu pazīstama kopš 1.studiju gada, bet vienu pazīstu vēl ilgāk. Varam viena otrai uzticēties un nekas nekur tālāk klačots netiek. Nav nekādas skaudības, sacenšanās, baumas, ieriebšanas un vēl sazin kas, ko vienmēr piešuj sieviešu draudzībai.
Tieši otrādi - ir ļoti daudz pozitīvu emociju, atbalsts, jautrība. Nezinu, ko es iesāktu bez manām draudzenēm. Draudzenes bija mans atbalsts, kad es šķīros un es nezinu...kas būtu bijis, ja man viņu nebūtu.
Tāpat mēs kopā mēdzam pavadīt laiku, kaut kur aiziet utt.

Man ir draudzenes, ar kuram draudzējos ilgāk, neka 15 gadus. Manai mammai ir draudzene, ar kuru viņa draudzējas ilgāk, nekā 50 gadus.

Nu nepastāv draudzība sieviešu starpā!

Neesmu no sirds kratītājām, bet tomēr gribas, lai ir kam pazvanīt, ja vajag ar kādu parunāt. Ir vīrs, ir mamma, tiem var zvanīt, bet reizēm gribas pacīkstēt kādam citam uz pleca, kas lietas redz noc itādas perspektīvas.

Pievienojos pulciņam!

Agrāk bija daudz draugu, droši vien tāpēc, ka skola, kopīgas intereses... Tagad nav neviena. Ir paziņas, bet tām tikai '' kā iet un kas jauns ''. Izrunāju lietas ar draugu, bet brīžiem nu tā vajag to draudzeni, ka liekas, nu viss.. jāiet meklēt :-D
Bet ja nopietni, daudzām te esmu rakstījusi. Nezinu gan, kas par vainu, bet dažas neatbild, vai atbild tikai '' o, jā, iepazīstamies '' un tad tālāk nekur tā saruna neaizvirzās.

Dzīves pieredze liek secinat, ka draugi ir sevis mānīšana un lielākajai daļai cilvēku ik pa 5 vai 10 gadiem mainās Laiki mainās, intreses mainās u.c un draugi mainās vecie aizmirst par tevi par kādu aizmirsti tu dzīve skarba
+++
piekrōtu,labāk viena laba,īsta draudzene,nekā bars nodevīgu paziņu,kuras uzskati par drudzenēm...

Neteiktu, ka man ir maz draugu, bet, dzīvojot lielā attālumā no draugiem, mainās pati draudzēšanās. Vairs nav iknedēļas vīna vakaru, mainīšanās ar grāmatām, kopīgie brunči, iešana uz kino un visādu braukšanu un darīšanu. Tagad ir garas telefonsarunas un tikšanās labi ja 2x gadā. Bet tas jau nenozīmē, ka viņi ir mazāk "mani cilvēki". Jā, es ilgojos arī pēc tās ciešās, ikdienišķās draudzēšanās, ne tapēc, ka nebūtu pašpietiekama un nevarētu izbaudīt kino vai šopingu vienatnē, bet tajās kopīgajās iešanās ir tāda forša bezrūpība. Šobrīd esmu iedraudzēšanās procesā ar vienu foršu meiteni.:-)
Kas attiecas uz sirds kratīšanu - visu, visu stāstu savam vīram, vairāk uzticības personu man nav vajadzīgs. Ar draugiem esmu atklāta, man šķiet, ka draudzība prasa zināmu atklāšanos un intimitāti, bet neatbalstu visādu negāciju klāstīšanu un sūdzēšanos. Draugs tomēr nav miskaste!

mans labākais draugs ir mans dzīvesviedrs un tad man vēl ir 1 ļoti tuva draudzene. ir 1 bērnības draudzene, bet vispār es ar abām draudzenēm reti satiekos. ar bērnības draudzeni ik pa pāris mēnešiem. ar to tuvo draudzeni reizi mēnesī aptuveni.

Mans labākais draugs ir mans dzīvesbiedrs,bet gribetos arī draudzeni ar ko papļāpāt,aiziet kaut kur paēst,padzert un tā.Bija man viena draudzene,kura mani nodeva un tagad ir kā ir.Bet nu dzivē gadās visādi :) varbūt dzīvē kādreiz man paveiksies. :D

Mans labākais draugs ir mans puisis - vienmēr uzklausīs, esam uz viena viļņa.
Bija labākā draudzene,bet atsvešinājāmies attāluma,neredzēšanās dēļ, bet man arī baaaaaigi nepietrūkst, man pat citreiz ir slinkums uzrakstīt/atbildēt FB.
Arī daudz ko stāstu brālim, citreiz vēl vairāk viņa.draudzenei :D Viņi man ļoti dārgi (l)

Man ir/bija 2 labākās draudzenes. Ar vienu, kura ir mana bērnības draudzene, kontakts lēnām sāk zust, un pie tā vainīga, ja tā var teikt, esmu es. Gluži vienkārši man ar šo meiteni vairs nav kopīgu lietu, negribas viņai neko stāstīt un īsti nepatīk viņas skatījums uz dzīvi. Ir grūti, jo kādreiz bijām ļoti, ļoti tuvas un vēl šobrīd viņa cenšas- zvana un raksta man, ierosina tikties, aicina pie sevis, bet es pārsvarā atsaku. Tiesa gan, jūtos kā nodevēja.
Otru labāko draudzeni ieguvu pirms 4 gadiem. Mūsu draudzība uzplauka vienā mirklī, kad sākām dzīvot kopā kojās vienā istabiņā. Viņa ir pirmais cilvēks, ar kuru es jutos kā uz viena viļņa. Mūs vieno neskaitāmie piedzīvojumi un pārdzīvojumi, kā arī viena traka ideja, kura pārvērta mūsu abu dzīves. Bet arī ar šo meiteni vairs viss nav tik jauki, jo mūsu starpā uzradās viena lieta, par kuru parūpējās man bijušais draugs. Tas ļoti izmainīja mūsu draudzību un atsvešināja mūs. Jūtu, ka ir nepieciešama tikai viena kārtīga saruna un atkal viss varētu būt, ja ne pa vecam, tad ļoti tuvu tam. Jāpadomā, droši vien ir vērts šai sarunai saņemties.

Bet vispār jūtu, ka ir pienācis laiks jauniem draugiem. Līdz šim man nekad draugus nebija gribējies un speciāli ne ar vienu neveidoju draudzību, tikai tās 2 meitenes man ir bijušas un ar tām pašām viss sanāca ļoti, ļoti dabiski. Bet tagad kaut kā jūtu, ka esmu izaugusi, lai veidotu draudzību, ja tā var teikt.

Sibille, ja jūs ar to otru draudzeni atsvešinājāties dēļ vīrieša, tad jums noteikti iz jāizrunājas. nedrikst pieļaut lai kāds trešais izauc jūsu draudzību, lai kā viņš tur būtu iesaistīts :)

Man ir divas labākās draudzenes un labākais draugs, ar kuriem pavadīt kopā laiku un izraudāties uz pleca. Tad ir vēl šādi tādi it kā draugi. Bet es arī neesmu no tiem cilvēkiem, kas īpaši veido kaut kādus paziņu un draugu lokus. Neciešu cilvēkus, kuri ir egocentriski, tēlo teātri, uzdodas par sazin ko un tml. bet patiesībā ir ļoti tukši. Tādu diemžēl mūsdienās ir diezgan daudz. Drīzāk dzīvē ejot cauri dažādām grūtībām ir sastapti dažādi cilvēki - citi ir uz palikšanu, citi aiziet. Tā tie tuvākie dvēseles radinieki izfiltrējas. Viss arī atkarīgs no situācijām kādās tu iepazīsties un cik pati esi atvērta kontaktu veidošanai, kāds ir interešu loks un tava personība.

Par tadam nopietnam lietam runaju tikai ar savejo otro pusiti. Ar draudzenem laba neveicas man, bet ir loti daudz labu pazinu ar kuriem labi satieku, ir ar ko paplapat, padomu dot- nemt utt. Tada cuposanas , vislabaka draudzene man bij pamatskola. Tagad vissvarigakie man ir mana gimene un pat isti neskumstu, ka nav cilveka, kuru varetu saukt par labu draudzeni vai labako.

sievietēm grūti uzticēties, jo viņām varbūt slēpti nodomi, kad kaut ko izstāsti, bet man ir dažas pārbaudītas vērtības, tiesa visu izrunāju ar vīru, arī tad, ja mani pats sakaitinājis, tikai cik daudz laika tas aizņem.. :-D

Sheela, uzraksti kur dzīvo, varbūt atradīsies kāda draudzene ar kuru pavadīt kopā laiku!

Man arī nav daudz tuvu draugu. Divas manas draudzenes pārcēlušās uz dzīvi citās valstīs. Līdz ar to mēs ļoti reti redzamies un draudzība ir mainījusies. Reizēm man viņu ļoti pietrūkst. Draudzēšanās ir kļuvusi ļoti savādāka. Attālināta. Bet, kad tiekamies, šķiet, nekas nav mainījies. Tomēr, manuprāt, tālums šķir. Mēs labi apzinamies, ka diez vai vairs dzīvosim vienā valstī un ka mūsu dzīves kļūs ar vien mazāk saistītas. Ar vienu no šīm meitenēm bijām pazīstamas no bērna kājas un visus studiju gadus nodzīvojàm kopā. Mēs bijām kā māsas. Viņas aizbraukšana bija īpaši smaga.
Man ir vēl divas tuvas draudzenes Latvijā. Ar vienu dzīvojam dažādās pilsētās un, lai arī mums joprojām ir siltas attiecības, un mēs varam absalūti viena uz otru paļauties, tomēr kontakts gadu laikā ir paplēnējis. Viņa ir cilvēks, kam varu pilnîbā uzticēties, bet mūsu skatījums uz dzīvi sāk ar vien vairāk atšķirties.
Ar otru mēs esam pazīstamas salīdzinoši nesen - 6 gadus(manuprāt labai draudzībai ir jārūgst kā labam vīnam - ilgi), viņa arī ir krietni vecāka par mani. Bet mēs iepazîstoties atradām savādi dziļu saikni. Varētu teikt - es viņu iemīlēju brīdī kad iepazinu. Ar viņu sanāk visbiežàk pavadīt laiku kopā. Bet gadu starpības dēļ, mums atšķirās tīkamās izklaides veidi. Viņa ir parunāšanās un rūpēšanās draugs.
Tādu šopingu, svētdienas rīta izklaižu, pārgàjienu, filmu vakaru draugu man īsti nav. Nedaudz žēl par to. Visu aktīvo daru kopā ar savu otro pusīti. Mēs visu kopā daram. Reizēm par daudz. Tā atelpa reizēm mums pietrūkst. Bija man draudzene ar kuru varēja izpausties, izraities, iztrakoties. Draugs, ar kuru bija interesanti. To es viņā mīlēju. Diemžēl sapratu, ka izklaide viņa ir burvīga, bet draugs tomēr sūdīgs, un es mūsu attiecības pārtraucu. Tā arī bija sāpīga šķiršanās.