Cik daudz jūs kontrolē vecāki?

Ar mammu sazvanamies gandrīz katru dienu, ar tēti retāk. Jautā kā iet, kas jauns, ko daru, kā viņas mazdēlam pa dzīvi. Es, savukārt, konsultējos par dārzniecības un kulinārijas jautājumiem. Norādījumus nedod.

Es to neuztveru kā kontroli, bet kā cilvēcīgu velmi kontaktēties.

Attiecības mums, principā, labas. Reizēm sastrīdamies, (jo mums ļoti atšķirīga dzīves uztvere), nu neko, ātri pāriet :) Abas zinam, ka viena otru neizmainīsim, tāpēc strīdi ir diezgan bezjēdzīgi.

Vecaaki zina, ka man nepatiik, ja mani traucee ar bezjeedziigaam sarunaam tikai papljaapaashanas peec un man vajag zvaniit tikai tad, ja kas tieshaam jaasaka. Attieciibas neitraalas.

Mani nekontrolee, kopsh man ir sava gjimene, lai gan nekad vecaakos taa iisti neesmu klausiijusies. Miera labad pakluseeju, bet dariiju vienmeer taa, ka pati uzskatiiju par pareizu. Autoritaates man vbija pavisam citi cilveeki.

Reizeem maate meegjina aizraadiit man par beerna audzinaashanu, tad taa arii atbildu, ka pati labaak zinaashu, ko manam beernam vajag un ko ne.

Man ir 22 Un vecāki mani nekontrolē. Piezvana, pajautā kā iet. Nedēļā 1 reizi parunājāmies. Pastāstu kā man iet, tad viņa pastāsta kā viņiem iet. Jā ir ko iesaka, bet es bieži neklausos un neņemu galvā. Mamma man saprot, ka man ir tāds raksturs, un viņa man var teikt vai neteikt, bet neko nekad nav uzspiedusi. Saprot, ka man ir sava galva uz pleciem. :)

Forši, ja varat parunāt arī ar saviem tēviem. :-) Man tāda '' ekstra '' nav, viņš ir vienaldzīgs, pat neatbild uz zvaniem un vēstulēm. Man iekšā viss kā misenē šādas attieksmes dēļ... :'-(

Ar mammu gan forši, bet nekontrolē, jo viņa zina, ka pati darīšu, kā gribu. :-) Protams, paprasu padomu un tā.

Mamma vispār nekontrolē - zin, ka tāpat darīšu pa savam un mans raksturs nav no tiem, kan var mainīt viedokli. Sazvanāmies diezgan reti, ja kaut ko vakag, reizēm reizi nedēļā, reizēm divās- kādreiz arī aizbraucu ciemos, bet nu mums vienkārši nebūtu par ko runāt biežāk. Ar tēvu pavisam reti (vecāki šķirti), ta kā man vispār no vecāku puses nav kontrole vai baigā saziņa.

Es sazvanos ar mammu un vecmāmiņu kādas 3x nedēļā. Viņas parasti ir pirmās (bez mana vīra), kam stāstu jaunumus. Ar vecmāmiņu cenšos bieži sazvanīties, jo zinu, ka viņai tas ir svarīgi. Zvanu, lai pajautātu kā to vai šo gatavot, piemēram. Tagad, kad gaidu bērniņu ik pa laikam piezvanu un pajautāju vai tas un šitas ir normāli un tā, jo vecmāmiņa bija daktere savā laikā. Vispār jāsaka, ka man ir ciešs kontakts gan ar mammu, gan vecmāmiņu. Tēvu mazāk, bet tur ir savi iemesli. Vecmāmiņa man zvana, lai pajautātu vai jūtos labi, kādi plāni utt. Mamma tāpat. Es neuzskatu, ka tā ir kontrolēšana, jo mēs tā jūtamies labi, ir nepieciešams šis kontakts.

Ar mammu kontaktējos diezgan bieži, pārdienām sazvanāmies, tur ir tādas bezjēdzīgas sarunas pārsvarā, bet patīk viņai parunāt un visu laiku jau arī neērti nepacelt. Ar tēti nu tā, daudz retāk sazvanamies...labi, ja nedēļā reizi, bet tad tiešām tikai svarīgas lietas pārrunājam. Mamma cenšas ļoti mani kontrolēt, bet nu es tā pat vienmēr visu pa savam daru, tētis gan nemaz.. viņš saprot, ka es jau pieaugusi un visu pati spēju izlemt.:-) Bet ja ir vajadzīgs padoms, pirmajiem vienmēr jautāšu vecākiem.

mani nekontrolē vispār .... :) mēs esam draudzenes, norādījumus ari viena otrai nedodam :D

Ar manu sazinos ikdienā, visu apspriežam, uzklausu viņas padomus.. Mums kopā labi, tā kā par kontroli nez vai varētu to saukt :)

Ar mammu butiba sazinos katru dienu. Pedeja gada laika es vinai zvanu pirma :D agrak gan vina loti mani kontroleja, kamer dzivoju kopa ar vinu, lai gan bija jau pari 20. Kops dzivoju kopa ar viru, attiecibas strauji mainijas.

Oi, mana māte kontrolētu mani līdz pēdējam sīkumam, ja vien tas būtu atkarīgs no viņas un es viņai to ļautu.

Sanāk satikties diezgan bieži, jo dzīvojam vienā pilsētā, bet viņa vēl arī papildus tam regulāri zvana. Ja esmu darbā, neceļu.

Viņa grib zināt pilnīgi visu, ko es daru, ko es ēdu, ko darīšu, kas notiek, ko dara mans vīrs, kādi mums plāni, un vienmēr viņa atrod laiku, lai pateiktu ko visu es daru nepareizi, ka ne tā esmu apģērbusies, esmu par tievu vai par resnu, neizturos atbilstoši, nepareizi izturos pret savu vīru un tā bez gala un malas. Galvā es viņu neņemu, reizēm pat neuzklausu, bet reizēm viņai sanāk mani nokaitināt un izvest no pacietības.

Tēvam esmu viņa mazā meitiņa, viņš interesējas, bet neko neuzspiež.

Manā vecumā un skatoties uz to, ka man ir sava ģimene - vīrs un 3 bērni, būtu smieklīgi, ja vecāki vēl mani kontrolētu :-D Ar vecākiem sazvanāmies reizi nedēļā un tiekamies reizi 2-3 nedēļās. Nekontrolē mani jau kopš 17 gadu vecuma, jo tad sāku dzīvot un pelnīt patstāvīgi.

Nekontrolē. Cik vajag aprunāties, tik sazvanāmies un viss.
Ģimeni tagad izjūtu kā atbalsta plecu un savus vismīļākos cilvēkus, nevis kontrolbrigādi.

apciemoju 1x gadā, sazvanāmies retāk. visi laimīgi, neviens nevienam netraucē dzīvot :)

Nekontrolē nemaz.
Ar mammu tiekos 1x gadā, sazvanos ik pēc 2-3 nedēļām.
Ar tēti tiekos katru nedēļu, sazvanamies reti.