kas jums pietrūkst....

ļoti pietrūkst lauku māja, kas piederēja manai vecvecmammai
kā arī pati bērnība

sūdu smaržas pietrūkst

Pietrūkst tēta rīkoto baļļuku mājās, kad sabrauca draugi un radinieki.

Pietrūksts bērnības bezrūpība. Pietrūkst mūsu māja upes krastā. Mēdzu arī vienkārši aizbraukt ,pretējā cela p-usē apstāties un atcerēties tos laikus,aizbraukt līdz peldvietai,atcerēties kā pastaigājos tur ar savu suni agrāk,ka ar draugiem gājām peldēt,palikām ar teltīm. Ah. Skaisti.
Pietrūkst. Pietrūksts vecomīte,pietrūkst tas ,ka ar dažiem radiniekim vairs nav tāda saikne,kā agrāk,ka nav vairs tik bieži lielo radu sanākšana..

Jā, par svētkiem tiešām ir tā, ka katri svētki bija kaut kas īpašs :) Tagad ne šis ne tas, bija un izbija :D

Pietrūkst arī tas, ka viss bija vienalga, lielākā problēma bija kkas saplēsts/rājiens no mammas :D Arī visa tā ņemšanās pa lauku ar draugiem/ dzīvošanās vasarās pie omas un tur visādas smiekligas izdarības ar brālēnu :D ahh...

Vispār parāva uz asariņu šī tēma.

Kad pēc godam pa lauku nodzīvotas dienas, kājas mērcējas bļodā un ome dod ēst baltmaizi ar fikso zemeņu zapti. Virtuve smaržo un uz deguna vēl var just sauli...
Pietrūkst tas, ka mamma bija jauna, stipra un vesela.
Pietrūkst, tā sirds nevainība, kas ir pirms tu piedzīvo tuvinieku nāvi, vilšanos un citas pieaugušo dzīves ēnas puses.

Man pietrūkst kādeizējo saldumu garša, bezrūpība, laimes sajūta, brīvība, vienaldzība par problēmām, tā drošības sajūta- tad daudz ko darīju bez kautrēšanās,vēl, tie mirkļi,kad sapņoju par nākotni, iedomu draugi, spēles. Pietrūks arī tā vieglā galva- nebija ne problēmu profesionālajā ne personīgajā dzīvē.
Man pietrūkst patiesu cilvēku, pirm gadiem 10 nebija tā kā tagad...tad galvenais nebija nauda un cik kruts esi...