Galvenais, lai tā sazvanīšanās ir dabiska.. Nevis kad viens traucē otram vai ir sarunāts. Mēs ar draugu apjautājamies viens otram dienas laikā, kā iet. Bet ja arī nesanāk laika, tas jau nekas. Sazvanīties gan negribu es pati, jo tomēr darbs ir darbs un nevar tarkšķēt pa telefonu darba laikā, un arī pusdienlaikā ir mierīgi jāpaēd, tāpēc mēs izmantojam sms, ko var ātri uzrakstīt un atbildēt, kad ir laiks. Nezinu, tas ir tā dabiski mūsu pārī, ka gribas apjautāties, kā iet. Un, atnākot mājās, taču tāpat var just ka rūp.. Nedomāju, ka zvanu ilgums vai sms skaits būtu kāds rādītājs, galvenais lai tā sazināšanās notiek organiski..