Jāņi ir dainās visvairāk apdziedātā gadskārtas svinību norise. Ap 200 dainu stāsta par vasaras saulgriežu cilvēkoto teiksmu tēlu Dievadēlu Jāni, bet viss Jāņu laiks, svinību norise, apdziedāšanās un līgošana aptveŗ vairāk nekā 2000 dainu. Tās kopā ļoti skaidri rāda latviešu gadskārtas svinību raksturīgo uzbūvi un darbību divējādās plāksnēs, iesaistot teiksmaino svinību cilvēkojumu un reālo svinību izpausmi zemes virsū, kad šis teiksmu tēls ierodas pie ļaudīm.
Radušies arī daži nevajadzīgi pārgrozījumi. Vispirms, jau minējām, ka datums pārcelts par vienu dienu uz priekšu, uz 24. jūniju, kas nesakrīt ar vasaras saulgriežiem. Otra nepareizība, kas jau paspējusi ieviesties sabiedrībā, ir apzīmējums “Līgo svētki”. Sakarā ar savu sarunu ar Kr. Baronu par to raksta Emīlis Melngailis “Jaunākās Ziņās” 1928. gada 137. numurā: “Izdodams savu pirmo krājumiņu, kuŗā ietilpa tikai Jāņu dziesmas, es (Melngailis), jaunās dienās – 1900. – sekodams ierunātai valodai, ka Jānis nav latvisks, biju izgudrojis jaunu vārdu Līgosvētki, kuŗš nu uz kādu laiku ir nomācis īstos senvārdus: Jāņa diena, Jāņanakti; kā jau bieži muļķība nosēžas goda vietā, galda galā, lai ar uz īsu brīdi.”
Tātad, nosaukums Līgosvētki ir jaunizgudrojums, kuŗa radīšanu pats autors nožēlo un atzīst savu rīcību par nepareizu, jo šāds apzīmējums dainās nav atrodams – vasaras saulgriežu īstais nosaukums ir Jāņi.