Esmu uzaugusi mājā un tāpēc tagad esmu tikai par dzīvokli. Man nepatīk dārza darbi un pēc darba dienas es būšu tas cilvēks, kurš labprātāk paslinkos dīvānā pie tv ekrāna, nekā vēl metīsies iekšā mājas tīrīšanā, dobju ravēšanā vai malkas krāmēšanā. Vispār esmu pilsētas cilvēks, jo man ļoti svarīgi ir tas, lai viss nepieciešamais būtu tuvumā - veikali, sabiedriskais tranports. Ģimeni neplānoju, taču arī tad, ja būtu bērni, būtu daudz labāk ja bērnudārzs un skola būtu piecu minušu attālumā, nevis vairāku kilometru.
Manuprāt, ja ir nauda un iespējas, daudz labāk ir iegādāties mini vasaras mājiņu kaut kur ārpus pilsētas, piemēram, pie jūras, lai vasaras dienās un atvaļinājuma laikā varētu izbaudīt kārotās brokastis pagalmā, gaļas cepšanu vai sauļošanos. Vasarā tas viss ir skaisti, taču tad, kad pienāk ziema un ārā vairs nevar darīt neko citu kā tikai nest šķūnī malku vai tīrīt sniegu, dzīvoklī, sēžot siltumā un lasot žurnālu, manuprāt, būs daudz patīkamāk.
Bērni arī aug un tiem augot rodas savas prioritātes. Pulciņi, skola, pēc tam tīņu vecums. Labāk ja viss ir pie rokas un blakus. Atceroties sevi, biju ļoti neapmierināta ar dzīvi lauku mājā bez iespējas jebkurā laikā satikties ar klasesbiedriem vai vienkārši aiziet iepirkties.