Mēs par tādām lietām viens otram neaizrādām, varbūt retu reizi, kā joku, ka atkal zeķes kaut kur mētājas, vai, ka trauki līdz trauķenei nav tikuši. Bet tā, ja kāds kaut ko nav izdarījis vai pamanījis, tad izdara otrs.
Iepriekšējās attiecībās bija tā, kā Tu stāsti, man par katru sīkumu tika norādīts un pārmests, tas nekas, ka es tajā laikā strādāju katru dienu no 07.00-21.00 + plus vēl skola bija. Bet es tik un tā biju vainīga, ka kundziņam nav vakariņas pagatavotas, vai dobes izravētas, tas nekad, ka mājās biju ap 23.00, kad vienīgā doma bija iekrist gultā :D Izkratīju savu sirdi, palika labāk :D