marissa Nav jau daudz pasniedzēji ar ko runāt. Ar vienu pasniedzēju es jau zinu ka tur nekāda runāšana nav iespējama, kā jau teicu ka pat nevar sarunāt darbu uzrakstīt normālā laikā. Ar pārējiem pa lielam runāts ir. Viena pasniedzēja man pateica visu kas jaizdara lai izvilktu, bet nu tas tiešām nav maz. Pie cita pasniedzēja paldies dievam pirmdien uzrakstīju darbu un pārējos sīkos darbus varu arī nedarīt jo iznāku vairāk kā sekmīga, bet ir tas viss viss svarīgākais darbs kurš tiešām ir daudz apjomīgāks lai būtu iespējams viņu veikt nedēļas laikā un tas ir tas kas mani smagi iegāž pašlaik. Pa lielam mums ir maz pasniedzēji, bet visi viņi mums pasniedz vairākus priekšmetus, cits 2, cits 3.
Jādabū rīt audzinātāja rokā un skaidri viņai ar jāprasa ko iesākt jo es zinu ka nespēju izdarīt prasīto visu, viņa tad cerams ka varēs man pateikt kā rīkoties jo viņa pati jau redzēja cik es slima esmu un gribēja lai es dodos atpakaļ mājās pirmdien.
Vienīgais kas man lika pasmaidīt ir tiešām tas ka divi skolotāji tik labi pret mani izturējās tai pirmdienā, nu pilnīgi caur visām mocībām tas sasildija sirdi, tik žēl ka tie nav tie pasniedzēji pie kuriem viss lielākie parādi ir.
Lai kā nu beigās būtu, vienu es gan zinu, ka šādā programmā nekad vairs neiešu.