Es tik ljoti saprotu Tevi, viss rakstiitais mats mataa kaa par mani. Laikam nekad neesmu sastapusi klusaaku cilveeku par sevi. Tiesam gribas runaat un runaaju tikai ar gimeni un paaris tuvaakajiem draugiem. Kad citi runaa, es parasti kluseeju, un liekas, ka parejie domaa-kas par friiku. Vispar besii, ja kads piefiksee, ka nerunaju, un vel pasaka- Ko tad tu taada klusa, pastasti kaut ko utml.
Nu negribas runaat un viss. Es daudz labaak jutos paklusejot, nekaa vadot maksligas un uzspiestas saviesigaas sarunas. Un kad visi barinjaa runaa, bet es vienigaa ne,tad ir tas neveiklais bridis,kad izmisigi jadomaa, ko pateikt,lai vismaz kautkas butu pateikts.
Tas viss tik loti traucee. Dazreiz domaju-nu kapec es taada, kapeec nevareju but normali runatigs cilveeks?! Si man peedeja laikaa loti aktuala problema, kas jau rada mazvertibas kompleksus. Sirds pilna. Nezinu, kaa lai sevi parvar un lauz...es vnk taada esmu un nevaru tur neko darit :-(