Problēma sarunāties

 
Reitings 123
Reģ: 30.04.2014
Es vairs nezinu kā rīkoties. Man ir grūti uzsākt ar cilvēkiem sarunas, viennēr esmu stresā runājot, baidos pateikt, ko lieku vai nepareizu. Saprotu, ka tādēļ man ir grūti iegūt jaunus draugus, jo es cilvēkiem šķietu garlaicīga. Brīžiem pat izvairos satikt cilvēkus, lai nebūtu jārunā. Nē, nav tā, ka man nepatīk cilvēki, es tikai ātri no viņiem nogurstu. Kā lai rīkojas? Esmu tuvu izmisumam.
06.06.2015 21:57 |
 
Reitings 123
Reģ: 30.04.2014
Ar ģimeni un draugiem jau nav man grūti runāt. Starp viņiem esmu ļoti atvērta. Bet tieši kauns, neerti ar svešiem vai mazāk pazīstamiem cilvēkiem sarunāties. Tad ir liels stress, jaucu vārdus.
07.06.2015 20:04 |
 
Reitings 4962
Reģ: 24.08.2013
Kādreiz arī biju tāda, ka bija grūti komunicēt ar svešiem cilvēkiem, varbūt pat ne grūti, bet tā kā negribējās, tā kā gribējās atstumt visus no sevis. Man palīdzēja humors. Es vienkārši ignorēju to, ka man negribas runāties, sāku vienkārši jokot un cilvēki ļoti, ļoti ātri atveras cilvēkiem, kas smejas, joko, mētā asprātības, smīdina citus.
07.06.2015 20:21 |
 
Reitings 108
Reģ: 23.04.2015
Ej uz runas treniņiem, vai kādā teātra pulciņā.
07.06.2015 20:29 |
 
Reitings 81
Reģ: 22.07.2014
Kļuvu daudz drošāka, kad sāku strādāt, brīvā piespiedu kārtā caur daudziem neveikliem brīžiem kļuvu pārliecinātāka.
Mana problēma ir tāda, ka nav vēlmes runāt ar cilvēkiem, ļoti labi jūtos klusējot un dažreiz to notur par kautrīgumu, bet man ir tāds, meh, slinkums runāt. :D
07.06.2015 20:48 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Mēģini varbūt sevi pieņem kāda esi, nav jau jābūt obligāti runīgai ar visiem, gan jau ir vai būs arī cilvēki, ar kuriem sarunas raisīsies.
Man arī ir tā, ka nav pārāk daudzi ar kuriem patīk runāt, vairs necenšos sevi pārvarēt. Problēma tāda, ka ar svešiem un arī citreiz pazīstamiem man nav interesanti runāt un klausīties viņos arī garlaicīgi.
07.06.2015 20:56 |
 
Reitings 5
Reģ: 29.01.2009
Es tik ljoti saprotu Tevi, viss rakstiitais mats mataa kaa par mani. Laikam nekad neesmu sastapusi klusaaku cilveeku par sevi. Tiesam gribas runaat un runaaju tikai ar gimeni un paaris tuvaakajiem draugiem. Kad citi runaa, es parasti kluseeju, un liekas, ka parejie domaa-kas par friiku. Vispar besii, ja kads piefiksee, ka nerunaju, un vel pasaka- Ko tad tu taada klusa, pastasti kaut ko utml.
Nu negribas runaat un viss. Es daudz labaak jutos paklusejot, nekaa vadot maksligas un uzspiestas saviesigaas sarunas. Un kad visi barinjaa runaa, bet es vienigaa ne,tad ir tas neveiklais bridis,kad izmisigi jadomaa, ko pateikt,lai vismaz kautkas butu pateikts.
Tas viss tik loti traucee. Dazreiz domaju-nu kapec es taada, kapeec nevareju but normali runatigs cilveeks?! Si man peedeja laikaa loti aktuala problema, kas jau rada mazvertibas kompleksus. Sirds pilna. Nezinu, kaa lai sevi parvar un lauz...es vnk taada esmu un nevaru tur neko darit :-(
08.06.2015 23:37 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits