Pēc "šķiršanās" (tā pat nebija tāda šķiršanās,jo mēs īsti nebijām kopā) ar draugu ir pagājušas nu jau kādas 4 nedēļas. Beidzām kontaktēties,jo draugs vairāk neizrādīja nekādu vēlmi uzsākt attiecības, kā pārim, ko pirms tam vēlējāmies mēs abi. No sākuma likās, ka ātri vien tikšu tam pāri, jo starp mums īsti nekā tāda nebija.. Pirms tam bijām ļoti labi draugi un cerēju, ka nekas nemainīsies draugu attiecībās, bet notika pretējais viņš sāka izvairīties no manis un tamlīdzīgi.. Tas būtu tā.. Bet pa šīm četrām nedēļām nespēju nedomāt par viņu, galvā visu laiku ir domas par to ko viņš dara, kur atrodas, ar kādiem cilvēkiem- vai atradis sev jaunu meiteni utml. Mani pārņem greizsirdība uz katru ar ko viņš uztur kontaktu, jeb, ja man ir zināms, ka pavada laiku kopā ar viņu, jeb ko tamlīdzīgu. Draugs tiešām ir simpātisks un katra atskatīsies uz viņu un viņš to izmantos savā labā..
Pa šo laiku daudz domāju un esmu sapratusi, ka mīlu viņu, neskatoties uz to, ka ignorē un izvairās vai pavada laiku ar citām! Aizmirst arī nevar, jo katru otro nakti sapņos rādās, ikdienā katru dienu sanāk iet gar viņa darba vietu, kas uzreiz sirdij liek satraukties, ka tik neuzskrienam viens otram virsū. Mainīt ierasto ceļu ar nesanāk, jo tas ir vienīgais ceļš kā tikt līdz skolai. :-/
Vieta kur es jūtos labi un droši ir viņam blakus. Es velētos atkal uzsākt kontaktu ar viņu un mēģināt vēlreiz saiet kopā, bet baidos, ka lieki uzbāzīšos un viņš noslēgsies pa visam, jeb pataisīšu sevi par muļķī, kas skrien pakaļ puisim. Kā labāk to izdarīt un kā varbūt mēģināt piesaistīt viņa uzmanību, lai tā interese atkal rastos pret mani. Moku sevi ar šo jautājumu jau pāris dienas, bet nespēju rast atbildi.:-/
Laikam šī sanāk pirmā īstā mīlestība, jo citās attiecībās man nekad nav bijušas šādas sajūtas vai kā viņas vēl varētu nosaukt! Parasti tieku bez sirdsapziņas pārmetumiem pāri šķiršanās lietai..
25
