Vai laiks steidzami pie psihiatra?

Vieniigie cilveeki, kas tieshaam speej mani saapinaat, ir tie, kas man ir tuvi. Visi paareejie - koleegji un visaadi tamliidziigi sveshinieki ar savaam domaam var doties kur pataalaak. Ja kas taads notiktu, visticamaak, atcirstu pretii kaut ko tikpat riebiigu, bet manu dienu sabojaat tas nespeetu.

Esmu tāda kā tu ... Man ir švaka nervu sistēma un visu ļoti ņemu pie sirds ... Domāju,ka tev ir jāmēģina pašai visu uztvert vieglāk ... Es zinu,ka tas ir grūti,pašai vēl nav izdevies :-D veiksmi ;)

Piestrādā pie savas pašapziņas! Psihu dakteris nez vai tev palīdzēs.

Ar pašapziņu man tiešām ir jāstrādā ļoooooti daudz.

Ja kas taads notiktu, visticamaak, atcirstu pretii kaut ko tikpat riebiigu

Būtu labi, bet esmu no klusētājām, ierāvusies vairāk sevī. :( Dusmas par to pašai uz sevi.

nu,neatceros, kad pédéjo reizi káds ir uzbraucis vai pateicis ko nejauku. darbá cilvéki nopietni, neviens nebrauc bez vajadzíbas nevienam virsú, ja ko izdara káds nepareizi vai galígi ko salaizh délí vienalga neviens nevienu neapvaino. ja man piem, uz ielas sveshs cilvéks uzbrauktu kaut ko virsú, es 100% atcirstu nepadomájot atpakalj, un tad visdrízák párdzívotu par to, ka vajadzéja paklusét. vai arí vienkárshi nenjemtu galvá, jo man ir vienalga, ko sveshi cilvéki par mani domá. ja káds no tuvajiem mani apvainotu, tad gan nebútu párák patíkami un es apdomátu káds ir iemesls, un ko es esmu nepareizi izdaríjusi.

un jásák bútu ar psihologu, nevis psihiatru. konsultácijas pie psihologa var palídzét.

bet vai tev tik biezhi káds pasaka ko riebígu? vai tas ir káds viens konkréts cilvéks? ja já, tad jásamazina ar vinju kontakts lídz minimumam un miers. bet ja ljoti daudzi tev ko nepatíkamu saka, tad jáaizdomájas un jámeklé célonis seví.

Tad nu gan no viira ieteikums iet pie arsta.
Viss atkariigs kaa to visu uztver,ja visu njemsi pie sirds,tad jau tiesaam arsts bus vajadziigs.
Vienmeer bus cilveki kas kaut ko ne taa pateiks
,un neapsaubaami tev tas nepatiks.
Perosoniigi es maaku labi ignoreet,es paklausos,bet panemu info kas man vajadziigs,bet paareejo laizhu gar ausi.

Vigiana

Esmu tada pati. Ja mani kaads aizvaino vai ar kaadu sastridos tad to turu ilgi sevi ieksa, dazkart pat paris dienas un jau sastridoties es zinu ka nakammas dienas bus depresiivas. Tajos brizos liekas, ka nekam nav jeegas, lai cik stulbi tas neizklausitos un dazkart tie tiesam ir siikumi bet tas domas kas man galva notiek ir nenormalas, depresivs garastavoklis, bezspeks, dusmas, nogurums...
Varbut ir jacensas tikt gala ar sevi, jasalidzina apstakli, japadoma kadas patiesam ir istas problemas, japadoma par dziivi kaa taadu, vai tiesam tas ir verts par kaut kadu aizvainojumu vel ilgi domaat? Es zinu, tas nemaz nav viegli, bet es ta censos dariit kad esmu iekseji dusmiiga. Es dazkart iedomajos piemeram par kaut ko kas ir sausmigaks, kas man vel vairak saap neka sii esosa situacija un tad salidzinu, veerteeju utt.

bet vai tev tik biezhi káds pasaka ko riebígu?

Nē, nav tā, ka bieži. Bet, strādāju par skolotāju, ne visiem vecākiem vienmēr patīk viss, kas notiek klasē. Tad gadās, kad kaut ko riebīgāku pasaka, to nevaru pārdzīvot pāris dienas. Kaimiņu šizofrēniķe kādreiz, kad sanāk saskrieties, kaut ko riebīgu uzbrauc augumā. Arī nevaru tikt pāri tam.
Pārējos, piemēram, ja uz ielas kāds pasaka ko riebīgu, tad gan neņemu galvā, jo man ar to cilvēku vairs nav jātiekas.
Mājinieki, ja pasaka kaut ko riebīgu, tad gan reti ņemu vērā. :)

Noderigi butu ar kaadu izrunaties. Psihologs nav nepareiza izvele, var ari paliidzeet. Bet Psihiatrs ir jau kaut kas daudz nopietnaaks.

Man ir tieši tāpat, es vienmēr ļoti pārdzīvoju par katru strīdu vai nesaskaņām. Tāpat mani ir viegli izsist no sliedēm ar vārdiem, vai katrā ziņa sabojāt atlikušo dienas daļu. Gribas ātrāk visu izlabot un pārliecināties par to, ka atkal viss ir labi, tikai tad varēšu mierīgi gulēt.

ā un jā, nezinu kā tikt ar to galā, es vienkārši ar to dzīvoju.

Tad nu gan no viira ieteikums iet pie arsta.

Tak viņam stipra nervu sistēma, neņem neko galvā. Viņš nesaprot, kā var uztraukties par niekiem.

ā un jā, nezinu kā tikt ar to galā, es vienkārši ar to dzīvoju.

:D :D Nav jau izvēles. :D Pašnāvību jau idiotu dēļ netaisīs. :D
Bet, diskusiju par šo izveidoju patiesībā pēc sarunas ar bijušo kolēģi, kura arī visu ņem galvā, bet lieto tranlkvilizatorus šādā gadījumā, kurus ārsts izrakstījis kā ātro palīdzību. Viņa man saka, ka tā vieglāk dzīvot, pluss vēl vīrs saka, ka esmu pārāk nervoza.

Vistrakāk ir tad, kad sanācis strīds ar mīļoto vīrieti. Dusmas ātri pāriet un iestājas tā nožēla par visu notikušo, gribas ātri visu izrunāt, bet viņš vēl dusmojas, bet es šausmīgi pārdzīvoju. :-D

Ja Tu ietu pie psihiatra ar šādu problēmu, tad viņš par Tevi pasmiesies. :-) Tu esi vienkārši emocionāli jūtīga, protams, ka šajā gadījumā nervu sistēma spēlē milzīgu lomu, bet nedrīkst aizmirst, ka varbūt ir kādi traumatiski pagātnes notikumi, kas to arī ietekmē. Protams, ne visos gadījumos. Es varu tikai ieteikt strādāt ar sevi jeb ar savu attieksmi.

Vistrakāk ir tad, kad sanācis strīds ar mīļoto vīrieti. Dusmas ātri pāriet un iestājas tā nožēla par visu notikušo, gribas ātri visu izrunāt, bet viņš vēl dusmojas, bet es šausmīgi pārdzīvoju.

Man gan pilnīgi nē... Zinu, ka salīgsim un būs labi.

Ja Tu ietu pie psihiatra ar šādu problēmu, tad viņš par Tevi pasmiesies.

Vai arī ieliktu trako namā. :D

Varbūt nejūties labi tāpēc, ka pati sev negribi atzīt, ka tiem skolēnu vecākiem ir taisnība? Nosauc pāris piemērus, kad vecāki pateikuši ko riebīgu. Cosmo tiesa pateiks spriedumu :D - kurš vainīgs un ko tev darīt.

Un neizklausies pēc iejūtīga cilvēka, ha mājinieku domas nemēdz ņemt vērā...