Dzeja

Dzeja ļoti patīk un bieži atslodzes brīžos lasu, bet šis, kā dažas meites teica ne šis, ne tas, ja vēlies, lai tevi ievēro, iesaku izvēlēties kādu citu darbiņu no sava krājuma, kas, varbūt, ir veiksmīgās.

Ieliec vēl kādu savu dzejoli :)

annnnnnna, es sapratu, sapratu.. :D
Bliņ, sagribējās iepostot arī savu dzeju :D Bet tad, iespējams, atņemšu autorei visus laurus.. :(

Manuprāt, talanta ir vai talanta nav. Tur jābūt pilnīgi savādāk skatam uz dzīvi, man pat Tavs niks(Elina_meow) neatstāj nopietna cilvēka-dzejnieka iespaidu, atgādina tīni,kurai patīk kaķi. Jā, jā, zinu,ka pašai ir annnnnna(:D), bet es neceru tikt pamanīta dzejas lauciņā.

Chemi - beidz, liec tik iekšā :) Atceros, pirms gadiem 5 arī mazliet pievērsos dzejošanai, atceros, ka pašai iepatikās tikai viens no maniem dzejoļiem, nu tā ļoti, ļoti, bet kaut kur esmu pazaudējusi to.

Chemi,pievienojos Solo_, liec iekšā!(l)

Solo_ , nu ok, pierunāji, ceru, ka autore neapvainosies. :D

....
Es uzzīmēju prieku,
kā maza bērna smieklu.
Viss ir tik labi,
ka starojam abi.

Mazais bērns, kas uzzīmēts tika,
un es, kas priekā smaidīt tam lika.
Ko lai es daru ar laimi savu?
Varētu aiziet ar to uz pasaules malu.

Visai pasaulei dāvāšu to,
laimes ragu pārpildīto,
lai visā pasaulē valdītu prieks
un no kariem mums būtu miers.

Tāds ir šis stāsts par laimes bērnu,
kas pasaulē izplata laimes sērgu.
Labāk dzīvojam mēs mierā,
nekā karojam diendienā.


Te nu arī viens no maniem garadarbiem. (s)

Neesmu nekaads dzejas eksperts, bet elina_meow dzejolis man kopumaa vairaak patika ne nepatika. Saakums un beigas forshas, bet vidus (Tā pati kas ostam krītu

Tev uz rokām visi mītu

Tev tik kaņģu dzītu

Vai odieri kur samocītu

Tu paliktdams vienmēr ēnā

Starp slāņiem kautkur plānā

Uz jautajumiem atbilde lēnā

Simts krāsu spilgtu apkārt

Kur tavas caurās zeķes pakārt?

Daugavā mazgātas, bērni apkārt

Ar laiku tu aizmirsti krāsas

Pie jaunībā satiktās māsas

Bij lācis kas skanēja

Kas baterijas rija, ausīs dunēja

Bij krāsains suns, uz divām ķepām stāvēja)

Sheit tu mani pazaudeeji.
Veiksmi! :)

Tad man tev ir sekojoši jautājumi:
1. Kas ir tavi paraugi/autoritātes dzejā un literatūrā? Kas ir tie rakstnieki,no kuriem "mācies". Jebšu,kuri ir tavi mīļākie dzejnieki?
2. Tu zini,ko nozīmē termins "grafomānija" ?
3. Vai rakstot tu izjūti dziļu pārdzīvojumu vai atvieglojuma sajūtu?
4. Atgriežoties pie pirmā jautājuma, ja tev būtu iespēja satikt savu mīļāko dzejnieku, vai ar pilnu pārliecību,par to,ka tavi darbi ir labi,tu tos varētu nolasīt?

nezinu vai kāds jau ieteica, bet Spīķeros ik pa laikam norisinās dzejas slami. Tā ir kā sacensība starp vairākiem dalībniekiem - vērtē gan skatītāji, gan dalībnieki. Manuprāt, iesācējiem īstā vieta kur drošu soli doties. ;) veiksmi

Man arii patiik rakstiit dzeju, agraak bija kaa hobijs, tagad reti kaut ko rakstu,praktiski neko pedeja laikaa.
Tev tas stils vairaak taads pesimistisks, bet nav slikta dzeja. Pameeginaat gan vari,kas zin,varbuut kaadam pro iepatiikas! :)

Man Elīnas dzejolis patika daudz labāk par Chemi dzejoli, bet tas tik mans subjektīvais viedoklis.

ja kada meitene šeit varētu ielikt tādu baisu, šausmīgu dzeju - tas būtu super.
mana dzejas gaume ir tiešām dīvaina, pati nerakstu dzeju, bet mīlu lasīt, agrāk savā īpašumā biju dabūjusi krājumu par bērēm,līķiem un kapiem, tur bija tik daudz skaistas dzejas :))

Patika Chemi dzejolis, tik prasījās, lai nebūtu atskaņu, jo tas dzejoļa vēstījums patiesībā tāds nopietns, atskaņas padara to pārāk ne bērnišķīgu, bet kaut kā rožaināku, nekā vajadzētu būt, manuprāt ;)

Tu tur tālumā
kā lapa čauksti
Es tur tuvumā
kā dzintars plūstu
Tu tur-priedes tuvumā
Es te-pļavas tālumā
Un kad diena galā
Es domāju tālā saules ragā
Kad tuvums nav..nav tālums?

Es pati kādreiz šajā pasaulē grozījos, tāpēc varu ieteikt sākumā pamācīties Literārajā akadēmijā un tad domāt publicēšanos. Dzeja nav tikai atskaņas un banāls sižets, lai kļūtu par Dzejnieku ar lielo burtu, nevis nākamo Kornēliju Apškrūmu, ir jābūt ļoti neordināram skatījumam un valodas estētikai. Neko nenoniecinu, bet no visas sirds iesaku pamācīties, aptvert, cik plašs ir šis lauks, ļoti lielos daudzumos lasīt labu autoru dzeju.
Iesaku pasekot informācijai Rakstnieku savienības mājaslapā, tur tiek piedāvātas konsultācijas, kā arī var pieteikties dzejas nometnē Aicinājums, ja gadi atļauj, un Iesācēju autoru seminārā, ja tāds joprojām pastāv. Esmu izgājusi cauri visiem trim un varu teikt, ka tur pa spalvu neglauda, ar ko ir jārēķinās.
Manuprāt, ideāla vieta pirmajām publikācijām ir satori.lv, bet tur ir savi standarti. Man vispār nešķiet, ka nākamais solis pēc sajūtu pierakstīšanas kladē uzreiz ir publicēšanās. Pa vidu vajadzētu būt mācībām (kaut vai pašmācības ceļā), iedziļināties citu autoru darbos, slīpēt un vēlreiz slīpēt savējos.

Par komatiem - vai nu liec, vai nu neliec, nevis kaut kur liec un citur nē.

Man ļoti patīk Umberto Eko teiciens, kas skan aptuveni šādi: '' Publicēt savu pirmo stāstu vai pirmos dzejoļus ir kā skatīties pašam uz sevi un masturbēt''

Par tiem komatiem un gramatiku - dzejā un vispār poētikā tas ir ļoti personisks jautājums - tā ir tava izvēle, jo poētikā nepastāv nekādi likumi, vismazāk jau nu gramatikas likumi! Tikai, nu jā, vajadzētu ievērot kādu konsekvenci - vai nu komatus neliec vispār, vai liec tur, kur tiem jābūt. Bet, protams, komatus un vispār pieturzīmes vari likt tur, kur vēlies, jo valodās vispār pastāv vairaki interpunkcijas principi - latviešu valodā lietojam gramtisko interpunkcijas principi, bet tu vari izmantot, teiksim, intonatīvo interpunkcijas principu, kad komatus liec, tur, kur tev šķiet, ka viņi vajadzīgi. Šādu principu izmanto citās valodās. Šis princips labāk parāda teksta vai teikuma satura nianses. :-)

Ar to es gribēju teikt, ka noteikti tev dzejā nav strikti jāregulējas pēc latviešu interpunkcijas!