Nu es nezinu.... Es savējo vispār nevaru aiztikt, kad viņš ar bļaušanu un raudāšanu izrāda nepatiku par kaut ko. Jo, ja viņu sāk kušināt vai mēģina kaut kā nomierināt vai kā novērst uzmanību, tad viņš uzvelkās vēl vairāk un sākas pamatīga histērija. Tāpēc saprotu to mammu, kas sēž un spaida telefonu. Manam tāda vārīšanās pašam savā sulā ir labākās nomierināšanās zāles. Viņš izbļaujas, izraudās, tad es viņam piedāvāju samīļoties, pajautāju, vai niķis garām. Viņš atbild, ka jā. Un viss, ir balts un pūkains. Kādreiz arī domāju,ka sīkie, kas bļauj, krīt, taisa histērijas, ir izlaisti. Bet tagad līdz ar savu bērnu saprotu arī vecākus, jo katram ir savas metodes, kā cīnīties ar bērna niķiem.
Bet par tēmu - vēl aizvien nezinu, kā izturēties pret svešiem bērniem, lai gan jūtu, ka ir radies lielāks mīļums un patika arī pret svešiem.