Tas, ka bērns krīt gar zemi, ja kaut ko nedabū, es uzskatu, ir robežu pārbaudīšana. Ja bērns grūsta cita ratus vai dauza vitrīnas un mamma neko neaizrāda, tur jau redzams, kāda ir audzināšana un attieksme no mammas puses.
A par to, ka bērns veikalā staigā un grib visu, nuuuuu, ja manam bērnam būtu teikšana, mums mājās būtu VISS, nepārspīlējot. Jā, arī es esmu veikalā pateikusi, ka nav naudiņas, ja tiešām tās naudiņas nav līdzi vai jāpagaida diena vai divas, kamēr ieskaitīs un tiešām nav nemaz. Kā arī - teju katru reizi grib to nelaimīgo Bārniju, nu nekā tur nav, pārsaldināts kekss lāča formā, parasti sarunājam - ka nē, nebūs šoreiz, mājās ir tas un tas, vai rekur pērkam cepumus būs kāds saldums. Mašīnas, mantas un tādas lietas (ja vēl virsū ir Vāģi, tad vispār), protams, ka bērns gribēs. Ieejot veikalā ar skaistām kleitām un kurpēm, man arī gribas visu pirmajā mirklī, bet - vai vajag?
Mans bērns veikalā nav gar zemi kritis, jo mājās visa pietiek, gan mantu, gan ir paēdis, arī pa kādam našķim tiek, bet tie iepakojumi tik kārdinoši un acu priekšā, protams, ka gribēs katrs, un vajag jau arī to laimi izmēģināt palūgt - a ja nu mamma nopērk arī? :-P Reiz gan redzēju kā viena mātīte (par mammu grūti nosaukt), konkrēti uzšāva pa nagiem un uzbrēca, lai neaiztiek, nekā nebūs, puikam apmēram 7-8 gadi, tad puika aiz spītības teju visu plauktu sagāza. :'-(
555
