Zinu, ka tas nav mierinājums, bet ar laiku paliks vieglāk, saku pēc pašas pieredzes. Es ar savu bijušo draugu izšķiros pēc ilgu gadu kopdzīves, izšķīrāmies laikā, kad zem sirds nēsāju viņa bērnu. Sirds sāpēja, ļoti sāpēja, raudāju 7 mēnešus dienu pēc dienas. Kopš šķiršanās bija apritējis gads, bet samierināties ar šķiršanos vēl jo projām bija grūti. Pagāja otrs gads, tad sāka interesēt arī citi vīrieši, bet vienalga neviens nelikās gana labs kā iepriekšējam. Tagad pagājuši trīs gadi un esmu pilnībā emocionāli gatava jaunām attiecībām. Kāpēc es to stāstu? Gribu tev parādīt to, ka laiks tomēr dziedē. Tādi, kas cieš nelaimīgas mīlestības dēļ, ir ļoti daudzi, bet tomēr jāmēģina saprast, ka dzīve tāpēc neapstājas, tā turpinās. Ja nebija lemts jums būt kopā, tad nebija. Jāmēģina situācija pieņemt un jādzīvo tālāk, jo citas izvēles nav. Pašnāvība? Tu nopietni? Aizmirsti par tādām muļķībām!