Pirms sāku, maza piebilde: hetero vai homoseksuālismu ģimenē nevar ieaudzināt, šis nu galīgi vispār nav atkarīgs no audzināšanas, ja nu vienīgi tikai tādā mērā, ka ir iemācīts apspiest iekšējo būtību, baidoties no kādām sankcijām.
Es neatbalstu adopciju, jo pa lielam atbalstu dabas veidotos bioloģiskos modeļus, kur vīrieši un sievietes rada bērnus, jo tieši divi pretējie dzimumi to spēj izdarīt. Tomēr nevienam nav tiesību aizliegt cilvēkiem būt kopā ar kādu, ko viņš mīl, pat ja tas ir tā paša dzimuma cilvēks. Ir mazliet interesanti dzīvē redzot ko tādu, jo, godīgi, Latvijas sabiedrībā tas nav pierasts skats, tomēr tas, manuprāt, nav nosodāmi. Drīzāk mani uztrauc transpersonu publiskā izrādīšanās. Manuprāt, ir labi, ja cilvēks tiecas būt tas, kas viņš būtībā ir, taču šāda skaļa, pompoza izrādīšanās gan nav vajadzīga, un tieši tāpēc cilvēki to nesaprot.
Vienīgais ir strīdīgais jautājums, kā paskaidrot to bērniem. Noteikti nevajag melot, tomēr būtu pamatīgi jāpiedomā, kā pastāstīt to mazam bērnam, netraumējot viņu, nenomelnojot homoseksuāļus, kā arī nepadarot to par vēlamo ģimenes modeli.