Negribu sajust, to sajūtu, kad citus apsveic ar puķu kalniem, bet es sēžu un mani max 2 cilvēki apsveiks. Domāju šī iemesla dēļ neiet uz savu izlaidumu. Varbūt esmu egoistiska..
Vai tu neietu uz izlaidumu, ja zinātu, ka tev nebūs sveicēju? Piebildīšu, vidusskolas izlaidumu.
Nelasīju visu diskusiju, bet problēma smieklīga. Man arī izlaidumā bija 3 sveicēji - ome, mamma un draugs. Un negaidīti parādījās tēvs, kad jau viss bija beidzies. Bet tas ir cits stāsts.
Arī gribēju daudz ziedu, un tāpēc mamma ar omi uzdāvināja pušķus un arī skaistas rozes, jo zināja, ka jutīšos nedaudz neērti. Tāpat parādījās arī negaidīti sveicēji - draugi un paziņas ar saviem ziediņiem.
Un brīdī, kad baudi to maģisko izlaiduma mirkli, vispār visas puķes aizmirstas. :D
Jā, ja ir satraukums tieši par to kā puķes izskatīties, tad tiešām pušķi visu atrisinās :D Atceros, ka mums panesās joks par to, ka vislielākā puķu kaudze bija tam, kuram vismazāk sveicēju bija :D
nu gan problēma :) galvenais, lai mīļie cilvēki atnāk, puķes ir otršķirīgas
man pašlaik ir tā, ka tuvojas mans akadēmijas izlaidums un mamma netiek/nevar un iespējams pat netiek. Mazajai māsai ir kkāds deju konkurss kā par spīti tajā dienā un, protams, ka māte ies uz viņas pasākumu ne manu izlaidumu. Māti redzu ļoti reti, vot tā ir problēma un man ir diezgan sāpīgi & shit
Man arī bija tāda pati sajūtta pēc vidusskolas kā autorei. Plus, mums bija 3 ielūgumi uz zāli katram izlaidumniekam, tā ka ar radiem neko vispār arī rīkot nevajadzēja.
Bet kurš bija tas, kura dēļ ceremonija aizkavējās, jo visi nevarēja sagaidīt, kad visi gribētāji pasniegs ziedus? Vecāki vairākus klēpjus aiznesa.
Pat radu nebija klāt, bet no visām ārpussundu aktivitātēm biedri visi sāka sveikt, no ansambļiem utt...
Bet nebiju gaidījusi.
Manā skolā arī bija viens gadījums, ka mamma atteicās nākt uz dēla izlaiduma sekmju dēļ. Tā nu viņu izsauca priekšā un neviens, nevienu puķi neiedeva. Vot, tas izskatījās daudz skumjāk. Bet ja jau tev pāris puķītes būs, tas jau arī ir labi! :-)
Man pašai arī ir izlaidums, arī maz cilvēkus uzaicināju, ja pat tie paši atnāks, bet man ir vienalga. Izbaudīšu savu dienu! ;-)
Manā skolā arī bija viens gadījums, ka mamma atteicās nākt uz dēla izlaiduma sekmju dēļ. Tā nu viņu izsauca priekšā un neviens, nevienu puķi neiedeva. Vot, tas izskatījās daudz skumjāk. Bet ja jau tev pāris puķītes būs, tas jau arī ir labi!
Ja tevi neapsveiktu neviens, es saprastu.. bet priecājies par to, ka vismaz māmiņa un draugs tevi apsveiks, novērtē to, kas ir!
Turklāt, tu jau nevari zināt, iespējams kāds vēl atnāks un tevi apsveiks iepriekš nepaziņojot! Arī man izlaidumos ir bijis tā, ka neatnāk daži no viesiem, kas teica, ka nāks, bet atnāk tie, kurus pat negaidīju! Jo mazāk par tiem ziediem iespringsi, jo veiksmīgāks tev būs izlaidums.. tie jau tikai tādi laksti, galvenais ir tās emocijas, pēdējie mirkļi kopā ar klasi.. ;-)
Es tiešām saprastu, ja nebūtu neviena sveicēja Tev. Bet, ja reiz 2 ir, tad man neliktos būtiski, cik tieši sveicēju, cik puķu utt. Kādam ir lielas radu saimes, kādam varbūt tikai neliela ģimene, no kuriem kāds vēl strādā un netiek - nedomāju, ka kāds viņus tā baigi pēta.
277
