Es arī daru, kā Tava draudzene. Ne tāpēc, ka baidītos, ka kāds kaut ko noskaudīs vai tamlīdzīgi, es vienkārši neizjūtu vajadzību ar kādu konsultēties, apspriest un tamlīdzīgi, es jūtos pietiekami stabili, lai lēmumus pieņemtu pati.
Nu neko dižu jau arī tik bieži nesanāk lemt. :-D
Manas draudzenes, vienīgās, kas man ir, dzīvo tālu no manis, tāpēc man ir tikai mani divi labākie draugi puiši, kuri tā baigi par neko klačoties nemīl, vairāk ir darbības cilvēki, brālis, kas ir līdzīgs, māsa, kurai uzticos, stāstu daudz, bet viņa mani tik bieži māca un strostē, ka stāstu tikai to, kas jau ir noticis, par to, ko plānoju, rājienu dabūju tad, kad esmu jau plānu īstenojusi :D
Un mamma, oi, tur labāk mazāk runāt, lai nav jāklausās nebeidzamas pamācības un padomi.
Un vīrs ir vīrs, viņš ir informēts par tiem maniem plāniem, kas attiecas arī uz viņu.
84
