Par vecām, bet foršām...
Šodien jau vairs nepirktu, bet pēc visa, kas bijis, par šo man vislabākās atmiņas. Šodien man jau ir citas prasības - stabilitāte un ietilpība, kā arī drošības siksnu garums jau ir kļuvši par svarīgākiem faktoriem, bet laikus, kad man bija šāda, joprojām atceros ar siltumu :) Eh, kā man patika ar viņu paskraidīt, pie kam, ne reizi neviens
bembists mani tā arī pie vietas nenolika. Tramdīju Rumbulas
darba tautu, jo manējā bija zila ar zeltainu atspīdumu, melnu kapotu un uz kapota vilki. Pirkta perifērijā, attiecīgi arī ar neona detaļām nebija skopojušies un skaņas sistēma tāda, ka jābrīnās, ka tā bundža negrabēja. Vēl viens iemesls to nepirkt - jaunākajiem modeļiem jau ir turpat 20 gadu un par rezerves daļām pat šroti tikai baumas dzirdējuši.
Paskatoties uz to Edgara bildi ar to, ko viņš redz, kā vecu, bet seksīgu, tādu nostaļģiju pasita... (l)