Kā vispār var ņemt nopietni komentārus internetā? Kādreiz, manā pirmajā darbavietā, kur nebija katram atsevišķs kabinets bet viens liels ofiss ar vairākām darbavietām, man bija kolēģis - vīrietis, nu tā no malas sprie/zot - visai nožēlojamu dzīvi - 38 gadus vecs, trīs bērni (kas pats ar sevi ir forši) un tiešām resnu, mūžīgi neapmierinātu, īgnu un bubinošu sievu, tādas parasti par bābām sauc. Par viņu daudzi iesmēja, jo savu viedokli viņš vispār baidijās paust un bija sievai zem tupeles (ne jau labā nozīmē - kā labs tēvs un vīrs, bet gan kā tāda mēbele bez savām balss tiesībām, jautājot ko darīs brīvdienās, sieva aptaujāja bērnus un tad viņam uzdeva viņam jautājumu - nu a ko tu, iebildumu taču nav?)Tad lūk, viņš ziņu portālos mūždien komentējis rakstus, par sievietes skaistumu, attiecībām, ģimeni. UN viņš dāsni bārstija savus domugraudus par vecām un nolaidušām, ka tādām nav uz ko cerēt, ka tai un tai neviens virsū nekāps, ka vientuļai mātei bez izredzēm kādu sastapt, ka sievai jāizdabā vīrietim kaut vai tāpēc, ka sievietei bez vīrieša grūti izdzīvot, vīrietis pasaules naba utt.
Un galvenais, ka ne jau vienu komentāru pie raksta viņš kabinājis, bet gan vairākus, ar vienu nozīmi.
Līdz ar to man tagad arī ir stingra pāriecība, ka komenti netā nav nekāds vispārējs tautas viedoklis, tas drīzāk ir dzīves neapmierinātu indivīdu kliedziens.