Slimošana un vīrietis

Es parasti pret slimiem cilvēkiem izturos nejauki, jo mani kaitina tas mirstošā gulbja sindroms :D Ar temperatūru 37,2 jau mirst nost un vajag apkalpot :D

Viirs daudz nenjem to galvaa, jo zina, ka ciest nevaru, ja pret mani izturas kaa pret jeelu olu, kad esmu slima. Bet vajadziibas gadiijumaa zinu, ka vinjsh manaa vietaa padariis maajas darbus, pavadiis vairaak laika ar beernu, lai varu atpuusties.

Nū... Ir naktī skrējis pēc zālēm, pienesis tējiņu un uztaisījis ēst, ja vajag. Bet neucinās tik daudz kā man tobrīd būtu gribējies :D

Hmm, laikam neesmu slimojusi tā kārtīgi, kopš dzīvojam kopā. Vienu reizi bija augsta temperatūra uz vienu dienu, bet neatceros, kā tad bija. :D
Bet, kad slikti jūtos, pēkšņi kļūst ļoti saimniecisks un dara darbus, ko parasti nedara. :)

Es parasti pret slimiem cilvēkiem izturos nejauki, jo mani kaitina tas mirstošā gulbja sindroms Ar temperatūru 37,2 jau mirst nost un vajag apkalpot

+++
No sākuma gribēju teikt, ka neslimoju, tāpēc nezinu, kā būtu, taču tad sapratu, ka vienkārši tā viegli to pārciešu, ka pat grūti nosaukt par slimošanu.

Nu vispār citreiz tas 37,2 traucē vairak par piemēram 38,2, jo 37 ir stulba temperatūra un diezgan bīstama, tas pēc maniem novērojumiem.

nu tas taču kā katrs jūtās slimošanas laikā nav salīdzināms! tieši ar savu loru par šo runāju aizvakar, kad gāju pie viņas un jutos vienkārši krimināli kaut gan man bija tikai iesnas un neliela temp. teicu, ka laikam esmu vājule, ka šitā nokrītu ar iesnām, bet viņa pateica , ka tām pašām iesnām ir tik milzīgas gradācijas robežas - kas vienam maza pašņaukāšanās ,citam reāla darbnespēja! man šajās dienās, kad slimoju bija tā, ka galvu no spilvena nevarēju pacelt visa kā ar vati piebāzta, sāp , acis aizpampušas no iesnām nepārtraukti asaro! ja es kaut kur tāda brauktu, visticamāk kaut kur uzkārtos un tālāk netiktu.. cits jutīsies mazliet sūdīgi, bet tā pat darīs lietas! tā kā šito toč nevar tā viennozīmīgi mērīt pēc savas mērauklas. un par rūpēšanos, protams, ka jārūpējas! nerunāju par 5x dienā steiku cepšanu un savu darba lietu atlikšanu, bet par elementāru dzēriena pienešanu, piedāvāšanu kaut ko pagatavot ( kaut gan ko gan gribas vispār ēst, kad slims) vai sms pa dienu kā jūtas un vai nevajag atvest kaut ko! kad slimoju biju pa mājām viena, tad arī spēju sevi aprūpēt pati, bet kad mīļais vīrietis ir mājās nu tas nav normāli , ka meitene gultā mirst nost , bet viņš sasauc draugus un vēl pokeru uzrauj

Nu... Viss ko varu teikt, noteikti atšķiras tas kā to kādreiz darīja mana mamma, no tā kā to dara vīrietis. Vīrs izdara nepieciešamo minimumu un ar to arī pacietība galā. :D Taču nav arī tā, ka pilnīgi vienaldzīgs. Atkarīgs no slimības smaguma pakāpes.

Muusmaajaas ir taa, ka ja ir kaut kas lipiigs kaa piemeeram, gripa tad tas cilveeks pats izoleejaas vienaa istabaa. Neviens negaida ka turees otra rocinju un seedees pie gultas. Jaa, eedamaa sagaadaashana, zaalju atveshana, aizveshana pie aarsta un teeja pie gultas piederaas pie lietas, bet arii ar to pietiek. Viiram slimojot patiik guleet tumshaa istabaa, bet es slimiibas gadiijumaa esmu tik kaskjiiga un niigra, ka labaak no maniim tureeties pa gabalu. :D

Man gan patīk, kad gar mani ucinās un rūpējas, kamēr es slimoju! Un jā, man ir tas "mirstošā gulbja sindroms" pat ja ir zema temperatūra! :D Vīrietis par mani ļoti rūpējas, izdarīs visu ko vajadzēs, lai tikai man palīdzētu. Es nemaz nebūtu kopā ar kādu, kuram vienalga, ka sieva guļ mājās slima! Bet neviens nepārspēs manu mammu! :D (l) Viņa pametīs visus darbus un skries pie manis, lai palīdzētu un obligāti pa ceļam pie manis nopirks vēl pārtikas maisu ar garšīgiem auglīšiem un visādu ņammu! :)

Mans vīrs zina, ka ja viņš mani nenoliks gultā un neaptekalēs, tad es kaut mirdama, bet darīšu ierastos darbus. Tāpēc viņš pabāž mani zem segas, apkrauj ar tējām un našķiem un ik pa laikam pārbauda, vai es godprātīgi ārstējos:-D

Rūpējas, ir gatavs nopirkt un atvest jebko, ko vajag, saka, lai liekos gulēt, nevis sēžu pie datora utml. Samīļo un nemaz nebaidās pats aplipināties, jo tas tāpat notiktu vienā telpā esot.

Nū... Ir naktī skrējis pēc zālēm, pienesis tējiņu un uztaisījis ēst, ja vajag. Bet neucinās tik daudz kā man tobrīd būtu gribējies

Man ir tieši tāpat :) It kā jau rūpējas, bet tajā brīdī tas vienmēr šķiet par maz :D

Ruupeejas,ir skreejis peec zaaleem,vaariijis zupu,teeju..kad slimoju esmu chiikstule,to apzinos :)

Esmu tēju nedzērāja, tad draugs kaut kādā veidā, kaut vai ar karoti dabūs manī to tēju.

Muusmaajaas ir taa, ka ja ir kaut kas lipiigs kaa piemeeram, gripa tad tas cilveeks pats izoleejaas vienaa istabaa.

Pie mums tas pats. Visas zāļu/tējas/ēdiena pienešanas un mājas darbu apdarīšanas notiek arī ikdienā, ja jūtos sliktāk kā parasti, pārāk nogurusi esmu, vai arī ja vienkārši negribas kustēties.
Abi arī neesam kašķīgie un "mūždien mirstošie" slimnieki, tāpēc nekādas rociņas turēšanas pie primitīvas saaukstēšanās arī nav vajadzīgas.
Lielākā atšķirība no ikdienas ir tā, ka biežāk tiek pavaicāts par pašsajūtu un tiek vairāk uzmanīts, lai tiešām atpūšos un ārstējos.
Pie nopietnākām saslimšanām vīram parasti tāda kā panika sākas - staigā nervozi apkārt sev vietu nevarēdams atrast :D

Ir mīļāks kā ikdienā, visu pienes klāt, nomizo augļus, ik pēc pusstundas jautā, kā jūtos, utt. :)

SAuc mani par nabaga zaķīti un liek mani mierā. Citreiz gan komentē, ka traki jāklepo vai prasa cik es tējas esmu izdzērusi. Paldies Dievam, es vienmēr savas saaukstēšanās varu 3-4 dienu laikā ar tejām izārstēt, nav vajadzība ņemt kaut ko nopientāku.

viņš uz mani rājas, jo nekādi negribu klausīt. tad mani satin segā, uzliek filmu, iedod tēju un brīvdienas.
un jā, pie temperatūras 37.2 ES miestu nost, man tiešām tad ir ļoti slikti..

Mūk no manis,ja domā,ka es vrētu būt lipīga.Ja nav nekas nopietns,tad nekā diži neaptekalē,nu ja palūgšu tēju,tad jā uzvārīs.Cita runa,ja ir kaut kas nopietnāks,nu tādā līmenī,ka uz slimnīcu jābrauc,tad ļoti uztraucas,šķiet,ka izlīstu no ādas,ja tas palīdzētu justies labāk