Noteikti nepieteiktos! Viņš ir dzīvojis savu dzīvi, audzinājis citus bērnus, pelnījis tos īpašumus ar citiem cilvēkiem blakus. Saprotu, ka nav smuki pamest savu bērnu, bet pieļauju, ka stāstam ir arī otra puse (mamma neļāva tikties, vecāki abi izlēmuši, ka labāk būs augt "netraumējot" bērnu ar retām tikšanās reizēm, utt.). Tagad atņemt mantojumu svešiem cilvēkiem, kas visu dzīvi bijuši līdzās Tavam tēvam, viņu atbalstīja un varbūt kaut kādā veidā arī palīdzēja tikt pie šiem īpašumiem, man liekas neglīti.