Pirmseksāmenu stress

Kā jūs cīnāties ar uztraukumu pirms eksāmeniem?

Man laikam dzīvē ļoooti paveicies, bet es pat īsti nezinu, ka tas stress tāds ir :D Jā, mazs uztraukums pirms randiņa, sacensībām vai kā tāda man mēdz būt, bet lai teiktu, ka izjūtu stresu, ciešu no tā - varbūt pāris reizes gadā (l)

Padomā par to, kas varētu būt visļaunākais, ja arī kļūdīsies tajā runāšanas daļā? Sliktāka atzīme? Nu un? Pamatskolas eksāmena atzīmes reti kad ir no svara, nu ja neiet vienīgi uz kādu vidusskolu, kur to ļoti skatās :)

Vienkārši jādzīvo čilā, bet tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka lietas var uztver vienaldzīgi :)

Chemi Manā uztverē, atzīmes ir tikai cipariņi. Mani nerausta, kādi viņi bija, jo es tagad vispār neatceros, kādas atzīmes man ir bijušas skolas laikā. Skolu pabeidzu, viss ir kārtībā. Tas vien nozīmē, ka tās atzīmes ir mazsvarīgas, jo tavu dzīvi viņas neietekmē (protams, ja ir vismaz sekmīgas un tu vari pabeigt skolu). Un priekš kam man bendēt nervus dēļ cipariem? :D

Solo_ - man ir svarīgi pabeigt pamatskolu ar labām atzīmēm priekšmetos, kurus zinu un kuri man padodas. Ja par vidusskolu, tad stāšos turpat, kur šobrīd mācos, skolotāja jau teica, ka man nav par ko uztraukties, jo savējos parasti arī uzņem. Par matemātiku un vēsturi pat nedomāju, priecāšos, ja vispār nolikšu :D

unique - kamēr mācos skolā, tad atzīmes zināmos priekšmetos man ir svarīgas. :D Pēc skolas, protams, tas viss liksies mazsvarīgi un pat smieklīgi.

Kopš es dzīvi esmu sākusi uztver mazliet vieglāk, Solo un unique stilā, man kaut kā viss iet no rokas :D Atceros, ka pirmo reizi saņemot nesekmīgu atzīmi, gāju mājās raudādama, likās pasaules gals klāt :D Tagad liekas smieklīgi, ka tādi sīkumi dzīvē šķita tik nozīmīgi :)

Nu varbūt es esmu pofigiste, bet man tā ir vieglāk dzīvot. Es dzīvoju ar domu, ka notiks tas, kam jānotiek. Nenolikšu eksāmenu un netikšu sev vēlamā skolā - nekas, nebija lemts :D

man ir svarīgi pabeigt pamatskolu ar labām atzīmēm priekšmetos, kurus zinu un kuri man padodas.

Bet tu jau minēji, ka latviešu valoda ir Tev mīļš priekšmets, nu tad padomā, nekas ļoti greizi nevar tur sanākt :) Tici sev, ka Tu vari, kurš tad cits to darīs, ja ne pati? :)

Atceros, ka pirmo reizi saņemot nesekmīgu atzīmi, gāju mājās raudādama, likās pasaules gals klāt

Oiii, es arī vienreiz latviešu valodā par diktātu dabūju 2, man šķiet, tā bija 8. klase, un vēl pie tam latviešu valoda bija mans mīļākais priekšmets, nu man bij tāds kauns - gan no vecākiem, gan skolotājas, gan arī no sevis. :D Vēl aizvien to sajūtu neesmu aizmirsusi, kad ieraudzīju to divnieku :D :D

- kamēr mācos skolā, tad atzīmes zināmos priekšmetos man ir svarīgas.

Tas ir labi, ka Tev ir svarīgas Tavas sekmes. Tikai galvenais atcerēties, ka, ja arī kādreiz nesanāk iegūt kāroto vērtējumu, tad tā nav traģēdija. Un jā, galvenais izmet no galvas tās domas par to, ka vari pievilt skolotāju utt. Sevis un tikai sevis dēļ!:) Veiksmi Tev rītdienas eksāmenā :)

Man arī latviešu valoda labi padodas, tieši tādēļ par to eksāmenu vispār neuztraucos, pilnīgi vienalga. :D

Oiii, es arī vienreiz latviešu valodā par diktātu dabūju 2, man šķiet, tā bija 8. klase, un vēl pie tam latviešu valoda bija mans mīļākais priekšmets, nu man bij tāds kauns - gan no vecākiem, gan skolotājas, gan arī no sevis.

Es atceros, ka es to atzīmi uzzināju no rīta, mēģināju turēties visu dienu un neraudāt kamēr stundas nav beigušās. :D Tiklīdz noskanēja pēdējās stundas zvans, tā maršs uz ģērbtuvi pēc savas jaciņas un tiklīdz tiku ārā no skolas, tā sākās lielā raudāšana :D Man no skolas līdz mājām bija 2km, tā arī visu ceļu nobimbājos :D Tad mēģināju nomierināties, bet atverot dienasgrāmatu un ieraugot to atzīmi atkal sākās :D Tā laikam bija kāda 3.klase :D

Chemi Manā uztverē, atzīmes ir tikai cipariņi. Mani nerausta, kādi viņi bija, jo es tagad vispār neatceros, kādas atzīmes man ir bijušas skolas laikā. Skolu pabeidzu, viss ir kārtībā.

Tieši tā. Nevarētu teikt, ka mani labs novērtējums nekad nav interesējis (turklāt nāku no ģimenes, kura kaut kā no manis grib izspiest visu, ko vien var) un zinu, ka slikti nekad nekas nav nolikts. Godīgi sakot, atceroties eksāmenu laiku 9. klasē, mani vairāk biedēja vienīgi iestājeksāmeni RV1Ģ. :D
Galvenais jau tas, ka tu tur ej un centies, cik vari. Nav tā, ka visu vienā naktī aizmirsīsi, bet nav arī tā, ka pēkšņi parādīsies kaut kādas jaunas zināšanas (nu, pieņemot, ka kaut kādā priekšmetā regulāri diezgan viduvēji kārto kontroldarbus u.tml.). Katram taču ir skaidrs, ko viņš reāli VAR sagaidīt no tā eksāmena. (:

P.S. Man liekas, ka tas stress tiek mākslīgi uzdzīts no vecākiem, medijiem un draugiem, kas katru pavasari piemin eksāmenus un kā tiem gatavoties/negatavoties. Gribot negribot pats/-i sāc stresot. :D

Paldies visām par ieteikumiem, padomiem un veiksmes vēlējumiem eksāmenā. :)
Galvenais - pārlieku nesatraukties, censties sevi nomierināt un atcerēties, ka es to daru sevis dēļ.
:) :) :)

iedzer dabīgās nervu zāles pret nerviem, man palīdzēja, eksāmena laikā nenervozēju. Nosaukumu ne atceros.(l)

Mums šodien bija eksāmens latviešu valodā, uztraucos, kaut arī uz atestāta stabils 9. Nu, tas ir normāli, tāda ir cilvēka reakcija pret ne-ikdienas situācijām. Cik atceros, tad 9. klasē visa klase, nu tiešām VISA klase dabūja augstus punktus, skolotājas nav ieinteresētas Tevi iegāzt un piekasīties pie katra vārda. Būs labi! :)

Chemi, skolotāji jautājumus neuzdod. Runāšanas daļā Tu runā TIKAI ar klasesbiedriem. :)

Uztraukties par 9.klases eksāmeniem? :-D Ko Tu darīsi nākotnē ?:-D

Pazistu sis izjuutas. Man palidzeja kopaa ar maasu sagatavoties runai un tamlidzigi. Vienkaarsi jaasanemas , iedzer kaadu teejinu nomierinosu un rit no rita ari un vel sokolaade bus tiri laikaa. Parasti saka ka nomierinot..:) Veiksmi tev! :) Bus labi...ari ja runaasana isti labi nevedas kaut kaadus punktus taapat ieliks...un ja gramatikaa un radosajos (esajas rakstisanaa) viss perfekti tad bus laba atzime taapat;)

Uztraukties par 9.klases eksāmeniem? Ko Tu darīsi nākotnē ?

Nākotnē uztrauksies par nākotnes problēmām ;) Arī es 9. klases eksāmenos biju pārstresojusies kā negudra, tagad uz to atskatos ar vieglu smaidu. Konkrētos dzīves posmos mums savi lielie notikumi šķiet tiešām lieli un nozīmīgi, un labi vien, ka tā ir. :)

Atceros, ka tieši 9.klases eksāmenos biju nereāli uztraukusies, kaut sekmju ziņā biju labākā klasē, kamēr tie, kam tiešām draudēja nenolikt, atnāca pilnīgā čilā:-D
Vidusskolā uz eksāmeniem gāju ar samērā nelielu stresu, taču augstskolā vispār nejūtu nekādu stresu, pat ejot uz eksāmeniem, kuros zinu, ka varu izkrist - acīmredzot izaugu no stresošanas :D
Bet jā, eksāmenu licējām iesaku atcerēties, ka pēc gadiem (pat ātrāk) jums būs pilnīgi vienalga, vai kaut kādā eksāmenā bija 7 vai 8, pat ja nenoliksiet, nebūs pasaules gals! :-)

Nevajag neko dzert. Es arī te pirms viena eksāmena jautāju pēc visām iespējamām nervu drapēm kādās pieejamas. Bet beigās izlēmu, iet "skaidrā".