Pirmseksāmenu stress

Vai nu nāksies dzert balderiāņu tējas vai arī pašai sevi ar prātu nomierināt, sakot, ka tas ir dzīves sīkums. ;) Es saku no pieredzes - uz eksāmeniem vienmēr satraucos. Tagad, kad nu jau esmu īstajā dzīvē ar lielāku atbildības nastu, saprotu, ka satraukties par atzīmēm patiesībā bija muļķīgi. Kas ir viena atzīme? Ja man vajadzētu iziet otru reizi cauri eksāmenu procesam, es noteikti par tiem vairs nesatrauktos, tāpēc, ka dzīvē ir daudz lielākas lietas par kurām jākreņķējas. ;)

Es cenšos sev iegalvot, ka runu jau zinu un kas gan var noiet greizi? Tēma gan ir tāda, kāda ir, toties man pašai patīk. Domāju, ka pēc eksāmena pati smiešos par to, ka tik ļoti uztraucos, bet, kad bija izmēģinājums klases priekšā, gandrīz vai apraudājos aiz uztraukuma - pat balss aizlūza..:'-(

Pff, par šādiem niekiem uztraukties nav veselīgi.

unique, ar prātu saprotu, bet nespēju dzīvē realizēt šo atziņu. :(

Kā saka - prakse dara meistaru. Vēl viens veids, kā uzlabot savu runas mākslu auditorijas priekšā (pati to izmantoju) - runā savas ģimenes priekšā. Nosēdini visus uz dīvāna un stāsti savu stāstāmo. Tam jāpalīdz, jo faktiski, situācija identiska, ja neņem vērā to, ka šajā gadījumā tie nav Tavi klases biedri vai eksāmenu komisija, bet gan Tava ģimene. Šādi Tu samazināsi iespējamību arī sajaukt savu runu. Tā vairāk iesēdīsies galvā. :)

Ar ko es vienmēr rēķinos - kaut kādā brīdī runā nejauši ieviesīsies improvizācijas. Man tas allaž sanācis. :D Galvenais - nekrist panikā, jo nekas traks arī nebūs, ja savu sakāmo pateiksi citiem vārdiem. :)

Vēl, ko es esmu sapratusi - mums, cilvēkiem, pārāk liekas, ka apkārtējie redz un dzird visas mūsu kļūdas. Tā nu gluži nav. Pārsvarā cilvēki ir aizņemti paši ar savām problēmām, tāpēc apkārtējiem reti kad tā pa īstam pievērš uzmanību. Tā ka - priecājies arī par šo patiesību. Tas nozīmē, ka pat, ja arī kaut ko sajauksi, Tavi klausītāji var arī to mierīgi palaist gar ausīm un nemaz neuztvert. :)

Tu vēl esi jauna. Līdz ar nobriešanu un pieaugšanu sapratīsi, kas ir Tavu nervu vērts un kas nav. :)

Tas ir tikai īss mirklis. Es nezinu kā ir šobrīd, bet mums 9.klasē runāšanas daļa latviešu valodā notika pa pāriem. Tādā kā dialoga formā, kur jautājumus varēja uzdot gan otrs, kuram pēc tam būs jārunā sava tēma, gan skolotājs. Varbūt tagad formāts pamainījies, bet man bija viegli runāt, jo principā sanāca, ka tu vienkārši runā ar savu klasesbiedru par sev tuvu tēmu. Nomierinies, viss būs kārtībā! :)

Chemi Nē, protams, es arī tevi saprotu, jo es zinu, ka ar stresu ir grūti sastrādāties. Iedzer baldriānīti, vai persen (arī nomierinošās), kārtīgi izgulies, ņem līdzi ūdeni. :) Viss tāpat būs labi!

Unique - ir dažādi cilvēki. Tu esi apsveicamā kārtā piedzimusi jau ar pareizās sliedēs ievirzītu pasaules uztveri. :D Citi, savukārt, ir jūtīgāki un tikai dzīves gaitā iemācās tā dēvēto "nesatraukšanās mākslu". Es, piemēram, zinu vienu cilvēku, kurš devās apmaiņas programmā studēt uz ārzemēm un dienu pirms izlidošanas no Latvijas pat vēl nezināja, kur vispār dzīvos visu pusgadu. :D Lūk, cilvēkam stipri nervi! Bet ne visiem tādi ir... ;)

Sjelo, paldies par ieteikumu! :)
Fanija, tagad ir grupās pa 5 cilvēkiem, kur jautājumus uzdod klasesbiedri. Ceru, ka skolotāji neuzdod jautājumus..

Sjelo Laikam gan man ir nedaudz paveicies šajā jomā, jo es, piemēram,visu tveru viegli. Notiks, kam jānotiek. Un par atzīmēm skolā es vispār neuztraucos, galvenais, ka es visu nodevu laikā un bija sekmīgi. Ko man tie trijnieki matemātikā ir sabojājuši? Neko! :-D

Chemi - ņem par labu! :)

Es biju diezgan pofigistiska skolniece un studente, vienmeer patureeju praataa, ka galu galaa tas ir tikai eksaamens. Sliktaakais, kas var notikt - nenoliksi. Pasaule taadeelj neapstaasies.

Unique - Tas ir milzīgs pluss, ja visu var uztvert viegli. :) Apsveicami! Es, piemēram, atsevišķās situācijās vēl tagad mācos lietas "ņemt" vieglāk. ;) Ne vienmēr izdodas, bet katru reizi paliek arvien labāk un labāk. :)

unique - iemāci man savu dzīves uztveri un tautā saukto pohujismu :D Gribu rīt iziet publikas priekšā un norunāt tekstu, aci nepamirkšķinot un nervus nebojājot! :D

Stress visu tikai čakarē. Es arī uztraucos, kad man ir jārunā ne tikai eksāmenos, bet pat semināros utt. Pirms uzstāšanās dziļi ieelpoju un eju. Tās reizēs, kad esmu vairāk ieciklējusies uz to, cik man ir bail, kāds man milzīgs stress, arī ir bijušas neveiksmīgas. Pēdējā reize, kad vajadzēja runāt bija bakalaura priekšaizstāvēšana. Bailes nenormālas, ņemot vērā to, kā lielāko daļu ņēma priekšā, bet es saņēmu sevi rokās, dziļi ieelpoju un visu čikiniekā izdarīju. Man pat laika nebija domāt par uztraukumu, jo galvenais mērķis - pēc iespējas pārliecinoši izklāstīt savu ideju un atbildēt uz jautājumiem. Ja es koncentrētos uz stresu, nebūtu pat ne uz pusi tik labi visu izdarījusi.

Tāpat ir tev- galvenais uzdevums, kāpēc Tu ej un runā, jo tev ir eksāmens un vajag iegūt pēc iespējas labāku vērtējumu. Stress var izbojāt ļoti, ļoti daudz ko, un, ja pamatskolā uz to vēl skolotāji var pievērt acis, tad vēlāk, dzīvē, lielākajai daļai neinteresēs ne tas, cik ļoti tev bail, vai kāpēc tev lūzt ciet balss. Ātrāk iemācīsies ar to tikt galā, būs vieglāk turpmāk.

Par nomierinošajām tabletēm - es teiktu prātīgi ar to visu. Man mamma arī iedeva kaut kādas ripiņas, pirms eksāmena mūzikas skolā. Knapi noturējos, tik nenormāli miegs nāca.. Turpretī, citam draugam mamma iedeva kaut kādas nomierinošās pirms braukšanas eksāmena, arī kļuva pārāk apātisks un nekāds.

Sylph, es uzskatu, ka man nu gan nav iespējas nenolikt :D Pat, ja sačakarēšu runājamo daļu, man būs sekmīgs, jo pārējais jau būs labi uzrakstīts. :) Vienīgais varu tikai pievilt skolotājas cerības, jo latviešu valodas skolotāja gaida 9, klases audzinātāja gaida 10 no manis šajā eksāmenā, tā kā tas uzdzen papildus stresiņu.

mistalee - tev, droši vien, ir taisnība - jāmēģina neieciklēties uz stresu, jāiziet, jānorunā un miers mājās.

Lūk, šis ir Tavs lielākais ienaidnieks:

Vienīgais varu tikai pievilt skolotājas cerības

Dieva dēļ, šo uzreiz izbeidz. Galu galā - kam Tu liec eksāmenu? Skolotāju dēļ? Nē, nē, sirsniņ, šāds nostādījums ir nepareizs. Tev tas ir jādara Tevis pašas dēļ, bet nevis skolotāju dēļ. Paturi to prātā. ;)

Es saprotu, ka cilvēkiem, kuri nav pieraduši runāt publikas priekšā ir grūti šādās reizēs. Man pašai arī ne pārāk patīk uzstāšanās lielas auditorijas priekšā, bet 5 cilvēku pulciņš tāds nieks vien ir. Kāda Tev ir tēma?

Sjelo - zinu, zinu, tev taisnība. Ne jau skolotājas dēļ es tik cītīgi mācījos..
Fanija - 5(+2 vai 3 skolotāji) vai 100 cilvēki - publika ir publika. Ja nebūtu vērtētāju, dzīve būtu krāsaināka. Mana tēma ir ''Kāpēc Raiņa daiļrade man ir svarīga''.