Mani vienreiz kāda "māklere" apkrāpa. Zvanīju pēc sludinājuma, uzreiz arī ierados pie viņiem "birojā", kur bija tikai tā sieviete, rādīja datorā dažādus dzīvokļus, manā klātbūtnē piezvanīja vienai saimniecei utt. Tur bija vesela pasaka izdomāta, sistēma atstrādāta pa smalko. Samaksāju toreiz 35 ls ( 50 EUR), man šķiet, ka man pat kvīti iedeva (vai arī to jau nosapņoju) :-D Sarunājām, ka ejam tagad skatīties dzīvokli abas, bet viņai pēkšņi kāds zvanīja un palikām pie tā, ka tiekamies pie tā dzīvokļa pēc 30 min. Izgāju pa durvīm un tad kā ar bomi iesita pa galvu... Naivā cerībā tomēr aizgāju līdz tai adresei, bet tā māja pat neeksistēja, protams :)
Ko es gribēju pateikt ar savu stāstu - tās situācijas var būt dažādas un nedrīkst tik skarbi vērtēt tos, kuri uzķeras. Es toreiz biju strādājoša studente, izmisīgi un steidzami meklēju dzīvokli, parādījās labs variants, samaksāju, jo tā dāma tik ticami pierunāja pilnas ausis. Viņi jau izmanto izmisušos. Man pēc tam tik ļoti sāpēja sirds, meitenes! Arī par naudu, protams, bet visvairāk par to, ka kāds spēj tik nekaunīgi apčakarēt citus cilvēkus - ka tas viņam ir kā darbs, ar atstrādātu sistēmu...
Tāpēc, mīļā autore, uztver šo kā mācību stundu, kura Tev izmaksāja 100 EUR. Uzticēties cilvēkiem ir labi, bet vienmēr vajag ieturēt piesardzību ar svešiniekiem. Attiecībā par dzīvokļiem - nekad, nekad nevienam neko nemaksāt, kamēr līgums un atslēgas nav uz rokas.