tieši nedēļas nogalēs jūtu, cik patiesībā laikam esmu vientuļa.
ir draugs, kura tpt nav mājās, bet kad pārrodas, tā viena fiksa buča un pie pc - mācās vai spēlītes spēlē.
vakar vsp viņam bija - nelien mīļoties, man nav oma - diena. man bija tieši pretēji. varēju tad savu mīlestību kaķim izlikt, citam tā bija lieka..
tā arī visu vakaru pavadījām katrs savā ekrānā ieurbušies, ne vārda nepārmijuši. brīžiem liekas, ka, lai arī dzīvojam kopā, vienalga esmu viena. vienīgais, ko daram kopā, ir braukšana uz skolu/ darbu un atpakaļ un vrb kāda veikala paķemmēšana, retu reizi man palīdz vakariņas uztaisīt. to, ka vēl guļam kopā vairs neskaitu... :'-(
un piedodiet, ka tgd izkratu savu sirdi te, jo draudzenēm ar šo čīkstēšanu būšu apnikusi, bet man ir sakrājies..