Labvakar cosmo dāmas.
Meita guļ,dēls skatās multenes un es domāju par savām attiecībām ar draugu.Patreiz esam izšķīrušies.Tā kas pateica viss esmu es.Vainīgos nemeklēšu,abi vainīgi ka ir sanācis tā kā ir sanācis.
Viss tracis sākās kad sāku strādāt-ir bijušas divas maiņas.Strādāju apsardzē pie dokumentu rakstīšanas.Draugs ir greizsirdīgs utt.Kaut gan pats noliedz,ka tā ir.Pārmeta,ka hihinos,koķetēju utt.Nekādīgi nevarēju ieskaidrot,ka tās ir viņa iedomas.Darbā ir arī nakts maiņas.Strādāju tikai pa dienām, maiņas tā arī bija saliktas.Tad kad izšķīrāmies viņš teica,ka alimentus sāks maksāt tikai tad kad būšot nomaksājis kopīgos parādus-piekritu,bet tā rezultātā pateicu darbā lai liek man arī nakts maiņas.Tagad viņš man saka,ka naktis esmu paņēmusi,jo tur noteikti būšot kāds foršs vīrietis.Piebildīšu,ka dzīvoju pie mammas un viņa strādā tur pat.Ņēmu ar domu,ka mammai nedaudz vieglāk,varēs vairāk atpūsties un man lielāka alga.
Es viņu mīlu,bet ka lai ieskaidro,ka greizsirdībai nav pamata?Viņš jau no sākuma pateica,ka negrib,ka es strādāju pa naktīm(vēl kad bijām kopā).
Kopā neesam nedēļu,šodien prasīja vai man viņam ir kas sakāms par nakts maiņām,atbildēju ka grafiks jau salikts(5 nakts maiņas nākam mēness),uz ko saņēmu atbildi ka tad viņam ar nekas man neesot sakāms.Sanāk ja pateiktu,ka pa naktīm nestrādātu tad atkal viss būtu kārtībā,būtu kopa.
Ir kāds padoms?(t)